Rīgas dome grasās tramvaju dzīt caur līķiem Lielajos kapos. Kultūras inteliģence saredz gan biznesa intereses, gan banalitāti

Kā ziņo Latvijas Radio 1 (LR1), pašreiz kapos saimnieko Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB). Tā gan neesot savu uzdevumu augstumos, runājot par kultūrvēsturiskā mantojuma glabāšanu un kopšanu, tāpēc apsvērta ideja Lielos kapus nodot pašvaldības valdījumā. Iecere Rīgas domi stipri ieinteresējusi. Paredzēts, ka jaunā tramvaja līnija sāksies pie Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojuma, tālāk sasniegs Skanstes ielu, daļu maršruta būvējot cauri kapiem un Senču ielu. 

Šāda vīzija, spriežot pēc RP SIA „Rīgas Satiksme” paustās informācijas, iesniegta Kohēzijas fondā finansējuma iegūšanai. Plānu īstenošanai nepieciešamā summa ir gandrīz 100 miljoni, no kuriem 70 miljoni varētu nākt no Kohēzijas fonda un apmēram 30 miljoni būtu līdzfinansējums, kas būtu jāsniedz RS. To, vai Eiropa piešķirs naudu tramvaja maršruta izbūvei, uzzināsim līdz 17.oktobrim.

„Nevar tramvaju dzīt pār līķiem!”

Par pilsētas infrastruktūras attīstības plāniem ne bez iemesla satraukušies arī vietējie iedzīvotāji. Teju 400 cilvēku apvienojušies feisbukā izveidotā domubiedru grupā „Lielo kapu draugi”. 

„Nu, te tagad mauks pāri ar buldozeriem, kārtīgi, kokus pa tīro. Kapenes, kapus ārdīsim, kauli ies atkal pa gaisu. Man liekas, jebkuram domājošam cilvēkam saraujas gan sirds, gan dvēsele. Un tā cerība ir tāda, ka kaut maza dzirksts vēl veselā saprāta šiem cilvēkiem ir un ka tomēr attapsies un saņemsies, ka nevar tramvaju dzīt pār līķiem,” sašutumu intervijā LR1 pauž Andris Gobiņš. Viņš arī atgādina, ka attīstība bija iemesls Lielo kapu postīšanai arī padomju laikos.

Turklāt pašlaik Skanstē faktiski neesot iedzīvotāju, kas konkrēto maršrutu varētu izmantot savās ikdienas gaitās. „Ļoti apšaubāma tā motivācija, kāpēc ir tramvajs... caur kapiem tas noteikti nav vajadzīgs. Jautājums, vai tas vispār ir vajadzīgs Skanstes rajonam, kur šobrīd neviena nav. Kur tikai miljonārs vēl vairāk nopelnīs, jo varēs vēl dārgāk pārdot savus zemes gabalus,” saka Gobiņš. 

RD iecere – padomju politiskā vandālisma turpinājums

Stingru nostāju par transporta tīkla paplašināšanas plāniem pauž Lielo kapu aizstāvju pārstāve, bijusī parlamenta priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces biroja vadītāja Rita Eva Našeniece: „Lielie kapi bija padomju politisko represiju upuris. Tos daļēji slēdza 1953.gadā un pilnībā – 1969.gadā. Lielie kapi nav parasti kapi. Vieta, kas atgādina par Latvijas un Rīgas izcilajiem ļaudīm, padomju varai traucēja. Pēc neatkarības atjaunošanas vēsturiskais taisnīgums netika atjaunots un domes iecerētā Senču ielas paplašināšana uz Lielo kapu rēķina ir politiskā vandālisma turpinājums,” sarunā ar Kasjauns.lv pauž Našeniece.

Viņa arī lēš, ka nav apsvērta paplašināšanās uz Pokrova - pareizticīgo kapu - pusi, jo domē zinoyt, ka pretreakcija šādā gadījumā būšot skaļa un spēcīga. „Šī situācija arī rosina padomāt par LELB kā kapu īpašnieka vēlmi atdot, iemainīt vai pārdot kapus Rīgas domei. Šobrīd izskatās tā, ka māte, kas netiek galā ar bērnu, to nodot tālāk audžumātei, kura bērnu pārdod orgānu tirgotājiem,” izsakās Našeniece.

Akuratere pieļauj, ka domei kapu liktenis vienkārši nerūp

Viņas teiktajam piebiedrojas arī dziedātāja Ieva Akuratere. Viņasprāt, vietvaras nākotnes plāni Skanstē nebūt nav saistīti ar rūpēm par rajona pamatiedzīvotāju ērtībām: „Uzskatu, ka šis ir viens no domes, tā teikt, lielajiem projektiem. Manuprāt, tas bāzējas domās par biznesmeņiem, kuri, nākotnē investējot attīstītā Skanstes rajona nekustamajos īpašumos un maksājot mākslīgi uzpūsto īpašuma nodokli, dotu pilsētai peļņu. Pieļauju, ka rajona attīstības vārdā sabradāt mūsu kapiņus un svētvietas plānotājiem būtu vieglāk nekā nošķaudīties.”

Lielākā skāde kapiem jau nodarīta

Diskusijās par plāniem Skanstes rajona attīstībai iesaistījies arī Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis. Viņš gan norāda, ka lielākā postaža šai vietai jau sen nodarīta, izbūvējot pašu Senču ielu: „Atceros, kad cauri Lielajiem kapiem izlaida pašu ielu. Tolaik viņi nodarbojās ar pārapbedīšanu, un tas ir ļoti skumji. Taču tas sliktais jau ir izdarīts”. Muzeja direktors arī pauž, ka tramvaja sliežu laišana cauri kapiem ir „banāla un nepiemērota”.

Kultūras sargi sola nosargāt Lielos kapus

Lielie kapi ir valsts kultūrvēsturisks objekts un par mantojuma saglabāšanu atbild Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Konkrētajā gadījumā jāņem vērā ne tikai tas, ka kapi ir kultūras piemineklis, bet arī ētiskie apsvērumi. Tāpēc jau pirmajās sarunās ar projekta autoriem aicināts rast risinājumu sliežu ierīkošanai tā, lai neciestu kapi. „Es esmu pārliecināts, ka šo jautājumu var atrisināt, atrodot kompromisu, lai necieš kultūrvēsturiskais mantojums. Nedrīkst pieļaut, ka mantojums tiktu traumēts,” radio teicis inspekcijas vadītājs Juris Dambis. Tā kā līdz tehniskā projekta izstrādei vēl esot gana daudz laika, kultūras sargi sola darīt visu iespējamo, lai ceļš mestu līkumu Lielajiem kapiem.

Tramvajs caur kapiem nemaz nekursēšot

"Rīgas satiksmes" preses sekretārs Viktors Zaķis gan uzsvēra, ka dome nebūt neplāno izbūvēt tramvaja līniju cauri Lielajiem kapiem. Tā tiks izbūvēta pa Skanstes ielu, savienojot to ar ostu. 

„Viena no ielām, caur kuru ies tramvaja līnija, ir Senču iela, kas iet cauri kapiem, tomēr tā vēl ir tikai vīzija, kura ir pieteikta Kohēzijas fonda finansējumam,” pauda Zaķis.

Zaķis arī skaidroja, kāpēc tramvaja maršruts jābūvē šādi: „Skanstes iela tiešām šobrīd iet tādā attīstības virzienā – to mēs jau šobrīd redzam. Gan dzīvojamie masīvi ir, gan „Arēna Rīga” un bankas tur atrodas, un ir plānotas vēl daudzas citas iestādes, un arī jauni dzīvojamie masīvi varētu parādīties šajā rajonā.” Tāpat viņš uzsvēra, ka pašlaik jaunās tramvaja līnijas tehniskais projekts nav izstrādāts, - tas tiks darīts tikai tad, kad būs iegūts fonda finansējums: „Tehnisko projektu, visticamāk, izstrādās šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Projekts noteikti tiks arī saskaņots ar attiecīgajām institūcijām.” RD gan informē, ka idejiski projekts jau ticis atbalstīts un tā tehniskā puse tiks izstrādāta oktobrī. 

Iepriekš vēstīts, ka tramvaju infrastruktūrai no ES fondiem būs pieejami 96 miljoni eiro, īstenojot projektus pilsētās, kurās tiek veikti pasažieru pārvadājumi ar tramvaju – Rīgā, Daugavpilī un Liepājā. Projekta laikā plānots izbūvēt vai uzlabot kopumā vismaz astoņus kilometrus tramvaju sliežu līniju.

Lielā projekta īstenošanai Rīgas pašvaldībā Kohēzijas fonda līdzfinansējums, kā jau minēts, būs līdz 70 miljoniem eiro, savukārt pārējo projektu īstenošanai Daugavpilī un Liepājā – līdz 13 miljoniem eiro vienam projektam. Rīgā, papildu jauna tramvaja maršruta izveidei Skanstes rajonā, plānots iegādāties arī papildus zemās grīdas tramvajus. Jauno tramvaja līniju Skanstes ielā, izbūvējot jaunu zemās grīdas tramvaja līniju starp Skanstes ielu un Ganību dambi, plānots īstenot līdz 2019.gadam.