Rekšņa: fotoradari uz ceļiem rada jaunus „melnos punktus”
Fotoradari uz ceļiem nevis uzlabo satiksmes drošību, bet gan tieši otrādi – tie rada jaunus tā saucamos „melnos punktus”, apgalvo bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa.
Viņš uzskata, ka ir vietas, kur paša radara uzstādīšana rada avārijas situāciju, jo viens ierauga radaru un bremzē, aiz viņa visa kolonna brauc ātrāk, un tas rada stresu, bīstamas situācijas un problēmas.
Ceļu satiksmes negadījumu un bojāgājušo skaits, ieviešot fotoradarus, nav mazinājies, radariem neizliek brīdinājuma zīmes, tāpēc radari faktiski rada jaunus „melnos punktus”, laikrakstam „Diena” teicis Rekšņa, iesakot policijai līgumu par fotoradariem lauzt.
„149 melno punktu vietā ar šiem jaunajiem aptuveni 40 radariem esam radījuši vēl 40 melnos punktus. Ir vietas, kur paša radara uzstādīšana rada avārijas situāciju,” skarbs ir Rekšņa, skaidrojot, ka avārijas situācijas rodas, jo, tā kā nav savlaicīgu brīdinājuma zīmju par tuvojošos radaru, autovadītāji, pamanot radarus, strauji bremzē, radot avārijas situācijas.
„Es gribu redzēt tāpat kā Polijā, Lietuvā, Igaunijā tieši stacionāros fotoradarus tajās vietās, kur ir melnie punkti, civilizēti uzstādīti, kā to prasa likums – ar zīmēm iepriekš,” saka Rekšņa.
Vai nu jāliek līgumu pārslēgt, izdarot tā, kā tas ir sabiedrībai nepieciešams, vai tas ir jālauž, secina Rekšņa. Viņš uzskata, ka, radaru uzstādīšana gan ir atrisinājusi „piecīšu problēmu”, jo „mums nav jāliek uz ceļa policisti ar „fēniem”.”
Tomēr nav izpildīts pats galvenais – samazināts ceļu satiksmes negadījumu skaits. Kā arī aizdomīgs ir radaru uzstādīšanas veids. „Sapirka pārnēsājamos radarus, kuriem nevajag iepriekš izlikt brīdinājuma zīmes. Tos var sabāzt visās vietās, un man ilgi var skaidrot, ka tas nav biznesa projekts. Jo saprotiet – pie katra fotoradara jāpiepērk klāt automašīna, jāpieliek klāt apsargs, bet neviena firma nav altruists, lai to darītu uz sava rēķina. Dabīgi, ka to dara, lai nopelnītu. Šos radarus nevar uzstādīt melnajos punktos – tāpēc tos uzstāda, kur apsargi viegli var nolikt mašīnu, kur radarus var labāk paslēpt, bet satiksmes drošība – tas jau paliek pēdējais jautājums,” pauž Rekšņa.
Jāatgādina, ka pirmos 29 stacionāros radarus bija plānots uzstādīt līdz 2011. gada oktobra beigām, bet, kad termiņš pienāca un pagāja, tie vēl nebija parādījušies, tagad termiņš ir 20.maijs. Arvien skaļāk izskan pārmetumi par valsts iestāžu nespēju tikt galā ar privāto partneri, un vairākas bijušās augstākā ranga iekšlietu amatpersonas aicinājušas apdomāt, vai līgums ar fotoradarus pārraugošo firmu „Vitronic Baltica” nav jālauž.
