„Ekstrasensu cīņu” absolūtā sensācija Vitalijs Giberts

Viņš fināla SMS balsojumā nopelnīja par 41 000 balsu vairāk nekā viņa galvenā konkurente – neskatoties uz vienlīdzīgiem rezultātiem pārbaudījumos un ekstrasensiālo spēju testos, pieredzējusī burve, maskaviete Viktorija Subota, savāca vien 2800 balsu.

Vitalija izskatā nav nekā „maģiska” – parasts jaunietis, kas valkā viegli noberztas džinsas un tumšu apspīlētu džemperi. Iespējams, ka tieši vienkāršība padara viņu tik īpašu. Koncentrētais skatiens, tiešais un pieklājīgais smaids liecina par mērķtiecību un pārliecību sevī. Vitalijs prot atrast pazudušas mantas un cilvēkus, ārstēt alkoholismu un narkomāniju un tic cilvēka iespēju neierobežotībai. Turklāt viņam piemīt nepiespiestība komunikācijā,  personiskais šarms un spēja iedvest cilvēkiem ticību saviem spēkiem un gaišākas nākotnes iespējām.

Kastingā viņš sakaitināja skeptiski noskaņotos vadītājus, bezkaunīgi apgalvojot, ka māk visu. Cīņā pierādījās, ka šiem vārdiem ir zināms pamatojums. Apbalvošanas ceremonijā Vitaliju atbalstīja milzīgs fanu pūlis ar oranžiem baloniem un prieka gavilēm. Viens no viņu lozungiem skan šādi: „Nost ar Robertu Patinsonu! Tagad mums ir Giberts!” Patiešām, laikmetā, kad Krievijā atkal zeļ misticisms, blakus fikcionāliem Rietumu izcelsmes Harija Potera un „Krēslas sāgas” varoņiem noder kaut kas lokāls,  atpazīstams un jaudīgs. „Rīgas Viļņi”  pēta, kas ir šis harizmātiskais puisis, kāds ir viņa dzīves stāsts un popularitātes iemesli.

Saulainais sieviešu mīlulis

Kastinga anketā Vitalijs rakstīja, ka ir ezotēriķis un mistiķis, pārvalda hipnozi un māk piesaistīt cilvēkus, it sevišķi meitenes. Pēdējais punkts tika  apstiprināts uzreiz – par Vitalija pirmo fani kļuva raidījuma redaktore Žeņa. Veselu nedēļu pēc tam, kad viņš īsu brīdi paturēja viņas rokas savās, sieviete redzēja jaunieti sapņos. Jau pēc pirmās sērijas internets eksplodēja ar Vitalijam veltītiem mīlestības saucieniem. Daudzas precētas raidījuma varones, ezotēriķim ierodoties, slēpa laulības gredzenus. Sievietes burtiski skatījās viņam mutē, uzmanīgi ķerot katru vārdu un ieklausoties padomos. Viņa telefona numuru un privātas sarunas iespējas lūdza pat neatkarīgie filmēšanas novērotāji. Tomēr vieglums komunikācijā ar sievietēm bieži izraisīja instinktīvu skaudību un kaitināja raidījuma tapšanā iesaistītos vīriešus. Vai tā bija jaunības, pārliecības un precizitātes kombinācija ar iejūtīgumu, ko šīs sievietes tik ļoti novērtēja?

Arī šovbiznesa zvaigzne, grupas „Leningrad” vokāliste Julija Kogane nespēja turēties pretī Giberta vīrišķīgajiem fluīdiem. Viņa atzinās, ka izteica vēlmi piedalīties raidījumā tikai Vitalija dēļ, un pēc tam sarunāja vēl vienu personīgo tikšanos bez videokamerām. Sievietēm, kas jautāja, vai viņas atradīs savu mīlestību, Giberts skaidroja, ka savu nākotni katram cilvēkam var un vajag radīt pašam. Viņš teica, ka šobrīd viņa sirds ir brīva un viņš nevēlas izmantot savas spējas, lai kādu  pievilinātu. Daudz labāk ir klausīt mīlestības balsij. Pirms kāda laika parādījās ziņas, ka jaunais mags bieži redzams 28 gadus vecas rudmatainas popzvaigznes MakSim (Marinas Abrosimovas) sabiedrībā. Jaunie cilvēki iepazinās kādā labdarības koncertā mūsu pašu Jūrmalā un apgalvo, ka starp viņiem ir tikai sirsnīga draudzība. Dziedātāja nesen izšķīrās no sava vīra un meklē labu tēti mazajai meitiņai. Giberts varētu lieliski pildīt šo lomu, ņemot vērā to, ka viņa priekšstats par ģimeni ir samērā tradicionāls – viņš tic, ka iespējams rast visu pasauli mīļotājā cilvēkā, atbalsta ģimenes vērtības un lepojas, ka pavērsis vairākus homoseksuālus cilvēkus „atpakaļ”.  

Milzīgās popularitātes dēļ internetā parādījās ap divdesmit mājas lapu, kas sola viņa palīdzību, un neskaitāmi viltus profili sociālajos tīklos. Giberta personīgie kontakti tiek slēpti. Taču, ja kāda meitene ļoti vēlas Vitaliju satikt, iesakām izmantot viņa metodi un noticēt, ka tas jau ir noticis.

Ezotēriķis no blokmājas

Vitaliju varētu raksturot kā sirsnīgu un ambiciozu „self-made man’”. Viņš piedzima Kalmikijas galvaspilsētā Elistā strādnieku ģimenē. Nevienam radiniekam nebija novērotas pārdabiskas spējas vai interese par mistiku. Neskatoties uz to, ka viņš dzīvoja parastā padomju piecstāvu mājā, ļoti iespējams, ka dzimtās pilsētas vide ietekmēja viņa personības tapšanu. Elista atrodas smilšainas stepes vidū un tāpat kā Burjatijas galvaspilsēta Ulan–Ude ir Krievijas budisma centrs.

Pirms dēla dalības „Ekstrasensu cīņās”Vitalija tēvs bija ateists, kas neticēja ne Dieva, ne augstāko spēku esamībai un pret dēla neslēpto interesi par mistiku izturējās ar ironiju. Vitalijs teica, ka viņi runāja dažādās valodās, un tas sarežģīja viņa garīgo ceļu. Radinieki raksturo Vitaliju kā labsirdīgu, gaišu un ļoti patstāvīgu zēnu. Viņš pats savu patstāvību pamatoja ar to, ka dzīvoja savā īpašajā pasaulē un līdz trīs gadu vecumam vispār nerunāja ar cilvēkiem, jo pastāvīgi komunicēja ar eņģeļiem. Kā jau bērnam, šī komunikācija viņam šķita dabiska un izraisīja iemīlēšanās stāvoklim līdzīgu prieku, taču no ārpuses izskatījās, ka viņš visu laiku klusē. Sasniedzot trīs gadu vecumu, viņš sāka runāt saistītos teikumos, taču eņģeļi brīdināja, ka vēl nav pienācis laiks pastāstīt par savu pieredzi pasaulei. Pamazām bērnam bija jāpārslēdzas uz sociumu, uz kādu laiku noticot noteikta pasaules iekārtojuma esamības ilūzijai un novirzot pārdabiskās spējas otrajā plānā.

Septiņu gadu vecumā Vitalija sajūta par pasaules iekārtojuma netaisnīgumu sasniedza kritisko punktu, un viņš izlēma aizbēgt no šīs dzīvei nederīgās civilizācijas, sakrāmējot somu ar visu nepieciešamo un atstājot vecāku mājas. Mēģinājums cieta neveiksmi, un jau tās pašas dienas vakarā rudmatainais zēns atgriezās mājās.

Traģiskais pagrieziena punkts

Kad Vitalijs bija pusaudzis, viņa māte nomira no vēža. Lai bērniem nebūtu jānoskatās mātes agonijā, zēnu kopā ar jaunāko māsu aizveda pie radiniekiem un atveda atpakaļ tikai bēru dienā. Vitalijs teica, ka viņš galīgi nebija gatavs māmiņas aiziešanai un pie sevis cerēja, ka vēl paspēs viņai atzīties mīlestībā, dāvināt ziedus un vienkārši būt kopā. Tāpēc viņš uzsver, cik svarīgi ir dzīvot tagadnē un izbaudīt katru mirkli, nebaidoties paust savas jūtas uzreiz, jo vienā brīdī šāda iespēja var vienkārši pazust.

Mātes bērēs zēns redzēja spēcīgu vīziju – māmiņa dzīva un vesela noskatījās apbedīšanu kopā ar pārējiem bēriniekiem. Sākumā viņš negribēja ticēt savām acīm un domāja, ka tā ir kāda cita sieviete. Ieskatoties uzmanīgāk, Vitalijs saprata, ka tā patiešām ir viņa māte. Kopš tā laika zēns sāka redzēt mirušo pasauli. Ja šī fenomena skaidrošanā vēlamies iesaistīt psiholoģiju, varētu teikt, ka spēcīga stresa situācijā viņa dabiskās spējas atkal atvērās. Pastaigājoties pa kapsētu, Vitalijs vēroja garus, tomēr vēl neizjuta vēlmi iesaistīties komunikācijā ar kādu citu, izņemot savu māti. Viņš bieži izjuta mātes klātbūtni un sarunājās ar viņu sapņos. Šī iespēja priecēja, tajā pašā laikā izraisot smagu stresu – zēns bieži modās noraudājies un noguris, tomēr  saprata, ka labāk nevienam par to nestāstīt.

Pēdējā cīņā ekstrasensiem vajadzēja atšķetināt pusaugu meitenes mīklainās nāves apstākļus. Kad nelaiķes astoņgadīgā māsa atzinās, ka gars nāk runāties ar viņu gandrīz katru dienu, Giberts bloķēja meitenes spējas redzēt nemateriālās būtnes, jo atzina, ka bērnu kontaktēšanās ar tām var izraisīt divu veidu sekas. Pie atbilstošas audzināšanas un apkārtējo izpratnes, šie bērni attīsta savas spējas un kļūst par mēdiumiem. Tomēr daudz biežāk apkārtējie viņus neizprot, un tas beidzas ar kādu no psihiatriskā klīnikā risināmām kaitēm.

Neilgi pēc mātes nāves ģimenes, klases biedru un sistēmas iespaidā Vitalijs uz kādu laiku atkal pameta savu „aizraušanos”, priekšplānā izvirzot dažādus laicīgus uzdevumus – skolas beigšanas eksāmenus un globālus nākotnes plānus. Mācību biedri apraksta Vitaliju kā pašpārliecinātu, apdāvinātu un ļoti ambiciozu jaunieti, kas paveic visu, kam pieķēries, ar apskaužamu vieglumu. Tomēr viņš tikpat ātri zaudē interesi par visām šīm lietām. Pēc skolas viņš iestājās koledžā un izmācījās par automehāniķi. Pēc tam pārcēlās uz Pēterburgu un sāka studēt transporta drošības organizāciju Ekonomikas institūtā, tomēr ātri saprata, ka apmeklē lekcijas tikai diploma dēļ. Turklāt to vajadzēja nevis viņam pašam, bet gan tēvam, un pēdējā kursā šīs mācības pameta, lai viņam nekas netraucētu sekot savas sirds aicinājumam. Tēvs un vecākā māsa uzskatīja, ka Vitalijam vajadzētu izmācīties un atrast stabilu darbu, taču viņš sevi dēvē par cilvēku haosu un atzīst, ka sekošana stingram grafikam neatbilst viņa dabai.  

Mīlestības stunda

Tajā laikā viņš jau pieredzēja pirmo spēcīgo iemīlēšanās – pārdzīvojumu, kas lika Vitalijam atgriezties uz mistiķa takas. Grūti iedomāties, ka dzimtajā Kalmikijā vienaudži bieži smējās par garā, rudā, vasarraibumainā jaunieša ārieni, sakot, ka viņam nekad nebūs draudzenes. Vitalijs spītējās pretī, pierādot, ka viņa piekrišana pie meitenēm būs daudz spēcīgāka nekā smējējiem. Tajā laikā viņa rīcība nebija džentlmeņa cienīga – zēns uztvēra īslaicīgas attiecības ar meitenēm kā jautru spēli. Iepazīstoties, viņš skatījās meitenei acīs, teica „iemīli mani”, un tas parasti iedarbojās. Pēc trim dienām viņš pārbaudīja jūtas, draudot ar šķiršanos. Parasti ar to pietika, lai meitene sāktu raudāt. Šajā brīdī interese zuda, un puisis turpināja eksperimentu ar nākamo kandidāti.

Pirmo reizi pa īstam viņš iemīlējās astoņpadsmit gadu vecumā. Marinai bija septiņpadsmit. Gan ārēji, gan iekšēji viņa līdzinājās Vitalija mātei. Marina spēra pirmos soļus un aplidoja Vitaliju, gūstot absolūtu piekrišanu. Pēc gada Vitalijs atzinās viņai mīlestībā, un meitene zaudēja interesi. Viņa sāka satikties ar citu vīrieti. Tad Vitalijam sākās vīzijas – viņš redzēja mīļotās randiņus ar citu tik detalizēti, it kā pats atrastos blakus. Sāpes bija neizturamas, un attiecības nācās pārtraukt. Vitalijs jutās iekšēji paralizēts, divas diennaktis raudāja, atsakoties atzīt realitāti. Vēlāk viņš pateicās Marinai par sniegto stundu. Nelaimīgā mīlestība izmainīja viņa dzīvi. Viņš saprata, ka nedrīkst spēlēties ar cilvēku jūtām, nolēma, ka meklēs savu vienīgo un veltīs dzīvi tam, lai palīdzētu citiem cilvēkiem.

Viņš sāka mācīties patstāvīgi, meklēt skolotājus un apmeklēt seminārus, izmēģinot dažādas garīgās prakses darbība, studējot dziedniecību, psiholoģiju, jogu, sūfismu un budismu. Tad viņš atkal „uzķēra vilni”, kas ļauj komunicēt ar ārpusē mītošo prātu.

Precizitāte un brīnums

Vitalijs sekoja „Ekstrasensu cīņām”, kopš raidījums parādījās Krievijas televīzijā. Vēlme piedalīties brieda ilgi. Dienā, kad bija jāizlemj, vai ir vērts mēģināt, viņš saņēma zīmi – ieraugot trīs rokas, ezotēriķis saprata, ka uzvarēs. Aiz muguras bija četri nopietnu studiju un prakses gadi. Metodi, kad atbildes uz jautājumiem tiek filtrētas no ikdienas dzīves zīmju un simbolu gūzmas, viņš izmanto jau sen. Tās pamatā ir vērīgums pret apkārtējo pasauli un precīza jautājumu formulēšana. Tad atbilde nāks kā no afišas staba izlasītie vai garāmgājēju sarunā saklausītie vārdi.  

Dalība raidījumā deva viņam iespēju pārbaudīt savus spēkus un attīstīt spējas. Vitalijs saka, ka pēc būtības ir nevis ekstrasenss, bet dziednieks, kas spēj attīrīt cilvēkus un ietekmēt realitāti. Viņš darbojas kā vidutājs starp garu un cilvēku pasauli, raidot Dieva gaismu, mīlestību un harmoniju. Savā praksē viņš izmanto dažādas metodes, kas balstās uz ieiešanu transa stāvoklī un komunikāciju ar garīgam būtnēm. Viņš vienmēr lūdz precīzus un skaidri nolasāmus attēlus – „ja cilvēkam sāp aknas, tad vēlos redzēt tieši tās, nevis tumšus veidojumus labajā sānā”.

Vitalijs saka, ka garīgās pasaules vizuālais veidols ir mainīgs. Garīgām būtnēm ir daudzi līmeņu, un tās iespējams uztvert tikai tad, ja redz pasaules papilddimensijas. Cilvēks Vitalijam ir praktiski caurspīdīgs, viņš var pateikt, kuru tuvākajā nākotnē gaida nāve. Viņš apgalvo, ka ir spējīgs izmainīt cilvēka dzīvi viena, divu seansu laikā, tomēr brīdina, ka nav panacejas pret visām kaitēm, un nesola ātru kāpienu pa karjeras kāpnēm. Būtiskākais šajā darbā ir pavērt iespējas izmainīt dzīvi saviem spēkiem. Viņš nepieder nevienai konfesijai un uzskata, ka reliģisko fundamentālistu neiecietība pret citu ticību pārstāvjiem liecina par iekšējo nebrīvi, jo Dievs visiem ir viens. Labāk meklēt kopīgo, nevis uzsvērt atšķirības.

21. martā Vitalijs nosvinēja divdesmit ceturto dzimšanas dienu. Uzvara „Ekstrasensu cīņās” ļāva viņam iegūt neatkarību no ezotērikas centriem un kļūt par patstāvīgi praktizējošu speciālistu. Tālākais ceļš būs atkarīgs tikai no viņa paša un Augstāko spēku lēmumiem. Tomēr Vitalijs netaisās sēdēt uz lauriem, atvērt privātprakses kabinetu un saņemt lielus honorārus, kā to izdarīja vairāki citu sezonu uzvarētāji. Lai pēc cīņām atjaunotu spēkus, viņš devās vairākos ceļojumos uz Eiropas valstīm (tostarp arī Latviju) un sāka braukāt pa Krieviju, pasniedzot seminārus. Nākotnes plānos ir arī ceļojums uz Tibetu, lai mācītos un palīdzētu cilvēkiem ar atjaunotiem spēkiem.

Kā piepildīt savus sapņus? Daži Vitalija Giberta ieteikumi

•    Nākotnes variācijas ir mainīgas un daudzveidīgas.

•    Katra cilvēka spēkos ir mainīt savu nākotni.

•    Viss ir atkarīgs no tā, kā tu sevi ieprogrammē.

•    Ja tici apstākļu sakritībai, tu to piedzīvosi. Ja tici melnam kaķim, tas tev atnesīs neveiksmi. Ja vēlies laimi, tu to sasniegsi.

•    Galvenais iemācīties pareizi domāt. Ļaunas domas iznīcina personību ātrāk nekā tabaka un alkohols.

•    Sapņo un modelē savu realitāti pats!

•    Pieņem apzinātu lēmumu par to, ka vēlies mainīt savu dzīvi, un tavu iespēju varbūtību zars iesniegsies citā virzienā.

•    Ja tu apzināti izvēlēsies laimi, tava dzīve nokārtosies.

•    Uzņemies atbildību par savu dzīvi un izvēlēm, tad tu spēsi pats pārvaldīt visus tajā notiekošos procesus!

•    Izdomā, ko tieši tu vēlētos mainīt, un formulē savas vēlmes precīzi! Pieraksti vai uzzīmē vissmalkākās detaļas.

•    Iedomājies, ka sapņotā lieta ir jau notikusi.

•    Lai saņemtu precīzas atbildes, uzstādi precīzus jautājumus.

•    Rīcība un personiskais paraugs ir iedarbīgāki par vārdiem.

•    Ieklausies sevī.

•    Atceries, ka jebkurš cilvēks, arī tu pats, ir brīnums.

•    Kad modelē savu realitāti, ņem vērā apkārtējos un viņu laimi, tad visums sniegs tev palīdzīgu roku.

Viktorija Eksta “Rīgas Viļņi” / Foto: publicitātes