Biedrība: Latvija saņem asu kritiku par sliktajiem apstākļiem zoodārzos

Latvijai neglaimojošais vērtējums izriet no starptautiskās organizācijas "Born Free Foundation" (BFF) šonedēļ publiskotā gala ziņojuma par zooloģisko dārzu stāvokli Eiropas Savienības valstīs.

Ziņojumā "The EU Zoo Inquiry 2011" atzīts ‒ lai gan daži Latvijas zooloģiskie dārzi atbilst augstiem standartiem, lielākā daļa nespēj izpildīt prasības, kas noteiktas Eiropas Komisijas direktīvā un nacionālajos likumos gan attiecībā uz dzīvnieku turēšanas apstākļiem, gan darbu apdraudēto sugu saglabāšanā un sabiedrības izglītošanā.

BFF eksperti norāda, ka ziņojuma sagatavošanas brīdī tikai divas no 18 savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām bija licencētas.

Eksperti konstatēja, ka 22% no izlases veidā novērtētiem dzīvnieku sprostiem Latvijas zoodārzos neatbilst higiēnas un labturības prasībām, apdraudot to iemītnieku veselību un labsajūtu. Vairāk nekā 76% sprostu nav labiekārtoti atbilstoši dzīvnieku uzvedības un bioloģiskajām vajadzībām. Zoodārzi pārāk maz rūpējas par dzīvnieku bioloģiskajām, telpiskajām un uzvedības vajadzībām.

Konstatēts arī, ka daudzos Latvijas zoodārzos apmeklētāji var nonākt tiešā saskarē ar potenciāli bīstamiem savvaļas dzīvniekiem, taču zoodārzi, šķiet, neapzinās riskus.

Latvijas zooloģiskie dārzi dod niecīgu ieguldījumu Eiropas un pasaules bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. No 330 sugām, kas mīt trīs pārbaudītajos zooloģiskajos dārzos, tikai 7% iekļauti Latvijas Sarkanajā grāmatā kā aizsargājamās sugas, tikai atsevišķām sugām izstrādātas un tiek realizētas vaislas programmas nebrīvē.

Par sliktu BFF eksperti novērtējuši arī zoodārzu veikumu sabiedrības informēšanā un izglītošanā, jo tikai pusei zoodārzos mītošo dzīvnieku bija izvietotas norādes par to sugu, turklāt daudzviet šī informācija bija kļūdaina vai arī nesaturēja pietiekamu informāciju.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas sniegto informāciju pašlaik pēc pārreģistrācijas oficiālu zooloģiskā dārza statusu Latvijā ir saglabājušas tikai sešas no 18 savvaļas dzīvnieku turēšanas vietām. Karnīte atzina, ka nav skaidras atbildes, kas ir noticis ar dzīvniekiem, kas iepriekš tika turēti pārējās dzīvnieku kolekcijās.

"Tas rada pamatotas bažas, ka Latvijā ir nezināms skaits vietu, kurās bez jebkādas labturības un drošības kontroles tiek turēti savvaļas dzīvnieki, tostarp plēsīgie zvēri, un neviens nezina, kurā brīdī un kurā vietā var gaidīt jaunu Līgatni," sacīja "Dzīvnieku drauga fonda" pārstāve.

Viņa norāda, ka faktiski nu jau vairs nekontrolējamā situācija ar lāčiem, kas pašlaik izveidojusies Līgatnes dabas parkā, ir tiešas sekas iestāžu bezatbildībai, kas nav rīkojušās, lai sakārtotu savvaļas dzīvnieku turēšanu nebrīvē Latvijā.

"Dzīvnieku drauga fonds" ir paudis gatavību savu iespēju robežās palīdzēt Līgatnes dabas takām, lai paglābtu lāčus Puiku un Miku no bēdīga likteņa.

Jau ziņots, ka pēc izlaušanās brīvībā drošības nolūku dēļ šonedēļ tika nogalināta lācene Made no Līgatnes dabas takām. Tās iekārtojis privātais nodibinājums "Gaujas nacionālā parka fonds". Bažas par izkļūšanu no voljera radījuši arī citi Līgatnes dabas taku lāči.

Vides ministrs Edmunds Sprūdžs (Zatlera Reformu partija) pavēstījis, ka situācija ar privātajiem zoodārziem tiks izvērtēta un, iespējams, tiks noteiktas stingrākas prasības savvaļas dzīvnieku turētājiem.

Analizējot situāciju, atklājies, ka pašlaik juridiskai personai, saņemot atļauju zooloģiskā dārza atvēršanai, nav jāsniedz apliecinājums par gatavību reaģēt un īstenot ārkārtas rīcības plānu situācijā, kad izbēg savvaļas plēsīgais dzīvnieks. Normatīvais regulējums arī neuzliek par pienākumu savvaļas dzīvnieku īpašniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu, lai līdzīgas situācijas gadījumā varētu iemidzināt aizbēgušo zvēru.