Rukšāne: tikšanās ar Jaunzemi-Grendi atgādina sarunu skolas direktora kabinetā

"Tikšanās 2.maijā mani atsvieda atpakaļ 1986.gadā vidusskolas direktora kabinetā, kur mēs, bariņš skolēnu, tikām lamāti laukā no panckām par to, ka bijām apsējuši prievītes. Absolūta sarunas neiespējamība. Pilnīgs strupceļš. Labi, toreiz mēs bijām dumpīgi pusaudži, savukārt skolas direktors - sistēmas kalps. Tie laiki ir beigušies. It kā. Man likās neiespējami, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt tagad, turklāt mēģinot veidot dialogu starp pieaugušiem cilvēkiem," savā blogā portālā "Kultūras diena" raksta Rukšāne.

Viņa uz šo tikšanos gājusi ar cerībām, jo zinājusi, ka pašas ministres izveidotā darba grupa ir trīs mēnešus cītīgi, diendienā, turklāt pilnīgi brīvprātīgi strādājusi pie literatūras un grāmatniecības jaunās stratēģijas izveides, galveno uzsvaru liekot uz lasīšanas veicināšanu un arī pēdējās dienās tik ļoti piesauktajiem ieguvumiem sabiedrībai.

Rukšāne bijusi pārliecināta, ka paplašinātajā sēdē apspriedīs jau paveikto, kopīgiem spēkiem to analizēs un meklēs, kur var veikt uzlabojumus. "Biju priecīga - būs domāšana, debates, konstruktīvi strīdi un, galvenais, maksimāli labs rezultāts. Somā čaukstēja pierakstītās idejas, galvā - vārdos izsakāmās. Es un - pilnīgi noteikti - arī visi pārējie kolēģi bijām gatavi runāt un saprasties," norāda rakstniece.

Tomēr jau pašā sanāksmes sākumā ministre paziņojusi, ka nozares pārstāvju izstrādātā stratēģija ir nepilnīga un viss esot jāsāk no nulles. Tāpēc viņa esot ataicinājusi savu draugu, kurš tika pieteikts kā biznesa skolas pasniedzējs un "koučinga" treneris.

Jaunzeme-Grende gan neesot norādījusi uz izstrādātās stratēģijas trūkumiem, tāpat arī neesot norādījusi uz idejām, kas varētu nest uzlabojumus.

Rukšāne raksta, ka sanāksmes dalībnieki mēģinājuši uzdot ministrei konkrētus jautājumus - par kultūras, latviešu valodas un literatūras vietu Nacionālajā attīstības plānā, par 15.maijā plānoto Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komisijas sēdi, kurā paredzēta ministres uzstāšanās, par Kultūras ministrijas 2013.gada bāzes budžetā literatūrai paredzētajiem līdzekļiem, taču neko vairāk par "to es jums neteikšu" vai "mēs pie tā strādājam" neesot sagaidījuši.

"Viss vienos vārtos. Turklāt teju vai katram teikumam sekoja atgādinājums, ka viss jāmet malā, jāsāk no nulles un jāklausās, ko saka mūsu "koučs"," blogā vēsta rakstniece.

Rakstnieki un literatūras nozares pārstāvji tikšanās laikā maija sākumā nespēja rast vienotu viedokli ar kultūras ministri par literatūras un grāmatniecības nozares attīstību.

Pēc februārī notikušās sanāksmes Saeimas Izglītības, kultūras un sporta komitejā, kurā Latvijas rakstnieki un kultūras darbinieki iepazīstināja komisiju ar situāciju nozarē un absolūti nepietiekamo finansējumu latviešu valodas un literatūras pastāvēšanai un attīstībai, Kultūras ministrija izveidoja darba grupu nozares stratēģijas izstrādāšanai un nepieciešamā minimālā budžeta noteikšanai. Darba grupa rakstnieces Noras Ikstenas vadībā izstrādāja dokumentu, ar kuru tika iepazīstināta kultūras ministre.

Darba grupā strādāja rakstniece un SIA "Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja" padomes locekle Nora Ikstena, Valsts kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares ekspertu komisijas locekle Maija Burima, Kultūras ministrijas Nozaru politikas nodaļas vecākā referente Līga Buševica, Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas pārstāvis Artis Ērglis, SIA "Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja" valdes locekle Andra Konste, biedrības "Latvijas Literatūras centrs" direktors Jānis Oga, biedrības "Latvijas Grāmatizdevēju asociācija" valdes priekšsēdētāja Renāte Punka, literatūras pedagoģe un literatūrzinātniece Lita Silova, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra direktore un Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja Silvija Tretjakova un dzejnieks Jānis Vādons.