Šonedēļ jāuzspļauj diētām, kā arī jāgodina mātes un medmāsas
Sabiedrība

Šonedēļ jāuzspļauj diētām, kā arī jāgodina mātes un medmāsas

Jauns.lv

Kamēr pie mums jau sākušies sējas darbi, Taizemē tiem vēl tikai gatavojas, un vietējais karalis meklē Galveno Arāju. Nedēļas nogalē gaidāmi vieni no vissirsnīgākajiem svētkiem – Māmiņas diena. Un ne tikai...

Šonedēļ jāuzspļauj diētām, kā arī jāgodina mātes u...
Jau vairāk nekā pusgadsimtu seksu „uzlabo” pretapaugļošnās tabletes.
Jau vairāk nekā pusgadsimtu seksu „uzlabo” pretapaugļošnās tabletes.

Ja 9. maijā negribam iet svinēt Uzvaras dienu Pārdaugavā pie pieminekļa padomju karavīriem, varam bez rūpēm nodarboties ar seksu, jo tieši 9. maijā notika nozīmīgs pavērsiens par labu drošam seksam.

1960. gadā ASV Produktu un zāļu kontroles pārvalde pirmo reizi pasaulē atļāva tirgot pretapaugļošanās tabletes. Pirmās pretapaugļošanās tabletes „Enovid – 10” izstrādāja medicīnas doktors Gregorijs Pinkuss.

Pretapaugļošanās tabletes ceļš līdz patērētājam ilga četrus gadu desmitus. Viss sākās 1920. gadā, kad zinātnieki uzsāka hormonu pētījumus. Tikai 1955. gadā tika radītas pirmās tabletes, ar kurām bija izdevies nomākt ovulāciju, bet aptiekās tās pirmo reizi parādījās 1960. gada maijā.

Kaut arī 9. maijs nav pasludināts atzīmējamu svētku dienu, tas ir nozīmīgs datums, kas daudziem ļāvis nodarboties ar seksu bez problēmām un bailēm par to, ko par šo grēcīgo mīlu teiks tante no kaimiņsādžas.

Spļaujam virsū diētām un liekajiem kilogramiem (11. maijs)

Ceturtdien – 11. maijā - ASV svinēs nacionālo pārslodzes dienu, kad amerikāņi visām diētām un atslodzes kūrēm šķaudīs virsū.
Ceturtdien – 11. maijā - ASV svinēs nacionālo pārslodzes dienu, kad amerikāņi visām diētām un atslodzes kūrēm šķaudīs virsū.

Amerikāņi vienu dienu gadā – 11.maiju – pasludinājuši par brīvdienu no visa veida diētām un no stresa par lieko svaru. Amerikāņi, kā zināms, ir viena no tuklākajām pasaules nācijām un daudzi no viņiem tādēļ streso un krīt izmisumā savu lieko kilogramu un vēdera riepu dēļ, kā arī izdomā visdažādākās diētas. Tomēr ASV 11. maijā nekas no tā nav spēkā. Štatos šajā dienā visi aizmirst par diētām un ēd visu pēc kārtas uz nebēdu, neraizējoties par liekajām kalorijām.

Tā īsti vairs neviens neatceras, kā iesākās šo neoficiālo svētku atzīmēšanas tradīcija, bet nu visi ir priecīgi, ka vismaz vienreiz gadā drīkst ēst visu, ko vien sirds kāro. Viena no versijām vēsta, ka šos dīvainos vēdersvētkus ir izdomājis pazīstamais amerikāņu komiksu, tostarp arī „Zvaigžņu karu”, mākslinieks un kinoscenārists Tomass Rojs.

Par šādiem svētkiem, protams, nav priecīgi svara vērotāji, kuri uzskata, ka 11. maijs var būtiski papluinīt slaidās līnijas piekritēju armiju. Diētu ievērotājs, vienreiz nogaršojot aizliegto augli, var sākt to izmantot pastāvīgi, uzskata dietologi un iebilst pret Visēšanas dienas svinēšanu.

Sveiciens amerikāņu Nacionālajā Visēšanas dienā

Starptautiskā Māsu diena (12. maijs)

Šonedēļ medicīnas māsām, kas strādā Sarkanā Krusta paspārnē, ir dubultsvētki – gan Sarkanā Krusta, gan Starptautiskā Māsu diena.
Šonedēļ medicīnas māsām, kas strādā Sarkanā Krusta paspārnē, ir dubultsvētki – gan Sarkanā Krusta, gan Starptautiskā Māsu diena.

Šo nedēļu var uzskatīt par medicīnas darbinieku svētku nedēļu. Kad 8. maijā viņi būs nosvinējuši Starptautisko Sarkanā Krusta un Pusmēness dienu, 12. maijā svētku tērpā uz darbu jāiet medicīnas māsām. Katru gadu 12. maijā visā pasaulē svin Starptautisko Māsu dienu, kuru atzīmē Florenses Naitingelas – māsu profesijas pamatlicējas dzimšanas dienā.

Florensa Naitingeila (1820 – 1910) ir devusi būtisku ieguldījumu māsu profesijas attīstībā, formulēja māsu profesijas pamatmērķus un bija pirmā, kas uzsvēra, ka māsas prioritārais uzdevums ir pacienta aprūpe. Viņas iesāktais virziens - atbalstīt veselības veicināšanu un novērst slimības - kā galvenais mērķis turpinās arī mūsdienu māsu praksē. Krimas kara laikā viņa Turcija organizēja ievainoto karavīru aprūpi, bet pēc tam organizēja pirmos žēlsirdības māsu kursus Anglijā.

Animācijas filma par Florensi Naitingeilu

Karaliskās Vagas svētki (13. maijs)

Katru gadu maija vidū Taizemes karaļa pils parkā Sanam Luang Bankogā notiek Pirmās Vagas svētku karaliskā ceremonija, kas iezīmē jauno lauksaimniecības sezonu šajā Āzijas valstī. Maģiskā un pirms daudziem gadsimtiem radusies ceremonija, kurā piedalās arī Taizemes karalis, ir veltīta tam, lai zemkopjiem šis gads būtu izdevies.

Pirmās Vagas svētku rituālu ir radījuši bramaņi vēl tajos tālajos aizlaikos, kad pasaulē nebija nācis Buda. Šajos svētkos vēl pirms mūsu ēras ir piedalījies arī pats Buda, kad viņš vēl bija vienkāršs princis karaliskajā galmā. Kurā tieši dienā šos svētkus svinēt nosaka karaliskie astrologi. Šogad, kā izrādās, tie ir jāatzīmē 13. maijā. Latvijā tie gan nav ierasti, bet varbūt kādu rituāla daļu varam pamēģināt veikt, lai mūsu lauksaimnieki saņemtu vienlīdzīgus tiešmaksājumus no Briseles.

Taizemes karalis šajos svētkos izvēlas Galveno Arāju, kuram jānosaka nokrišņu daudzums jaunajā lauksaimniecības sezonā. Ar karaļa svētību viņam tiek piedāvāts ar aizsietām acīm izvēlēties vienu no trijiem auduma gabaliem. Ja Galvenais Arājs izvēlas pašu garāko auduma gabalu, tad visdrīzāk gaidāms sausums, bet ja īsāko, tad lietus būs vairāk, nekā to gribētu vairums zemkopju. Savukārt, ja Galvenais Arājs izvēlas vidējo auduma gabalu, tad, kā saka, viss būs normas robežās.

Pēc tam Galvenais Arājs ar vēršiem karaliskajā parkā uzar pirmo vagu, kurā četras krāšņi tērptas taizemietes iesēj rīsu. Viss rituāls notiek bramaņu dziedājumu pavadībā.

Pēc šī svētā rituāla veikšanas, vērši, kuri Galvenajam Arājam palīdzēja veikt šo godpilno uzdevumu, tiek cienāti ar septiņu veidu gardumiem – rīsiem, pupām, kukurūzu, sienu, sezama sēklām, ūdeni un liķieri. Taizemieši izskaitļojuši, ka tas cienasts, kuru vislabprātāk izvēlēsies vērši, nākamajā gadā būs pārpārēm pieejams arī Taizemes iedzīvotājiem.

Pirmās Vagas svētku karaliskā ceremonija Taivānā

Mātes diena (13. maijs)

Šīs nedēļas nogalē nepiemirsīsim svēikt savas mātes Māmiņu dienā!
Šīs nedēļas nogalē nepiemirsīsim svēikt savas mātes Māmiņu dienā!

Maija otrajā svētdienā atzīmējam vienus no gada vissirsnīgākajiem un mīļākajiem svētkiem – Mātes dienu. Savu māmiņu godā visās kultūrās un zemēs. Par to liecina arī Mātes dienas vēsture.

Vēsturiskās liecības liecina, ka pirmie Mātes svētku veicinātāji (svinētāji) bija senie grieķi, kuri sumināja dievieti Reju (māšu aizgādni), savukārt senajā Romā tika godināta dieviete Kibele, arī māšu aizgādne.

Viduslaikos Mātes diena tika atzīmēta tādejādi, ka baznīcu mācekļiem un kalpotājiem šajā dienā bija brīvdiena un viņi savas mātes apdāvināja ar nelielām dāvaniņām, tai skaitā, Mātes kūku, ko mēs pazīstam kā kuliču. 16. un 17. gadsimtā Lielbritānijā Mātes dienā mājās atgriezās bērni sveikt māmiņu šajos svētkos, ticīgie devās uz baznīcām, lai pateiktos Dievam.

Mātes dienas atzīmēšana maija otrajā svētdienā ir ieviesta salīdzinoši nesen. Tas notika sākot ar 1908. gada 10. maiju, kad jaunā amerikāniete Anna Džērvisa uzstājās ar iniciatīvu runu par Mātes dienas ieviešanu, tādejādi godinot savu pāragri aizsaulē aizgājušo māti. Tāpat jaunā sieviete rakstīja vēstules valsts un likumdevēju iestādēm, kā arī ietekmīgām personām ar piedāvājumu vienu dienu gadā veltīt māmiņu godināšanai. Viņas pūles vainagojās panākumiem. 1910. gadā Virdžīnijas štats Mātes dienu atzina par oficiāliem svētkiem.

Elmārs Barkāns/Foto: Bulls Press