Sabiedrība

Eiropas dienas svinības Esplanādē pulcē vien nepilnu simtu cilvēku

Jauns.lv

Šodien Esplanādē Eiropas dienas svinības pulcēja vien nepilnu simtu cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija pasākuma dalībnieki, nevis apmeklētāji.

Eiropas dienas svinības Esplanādē pulcē vien nepil...

"Svinēsim šos svētkus un stāstīsim to citiem, lai nākamajos gados šeit būtu aizvien vairāk cilvēku, kuriem svarīgas Eiropas vērtības," klātesošajiem sacīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).

Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka pauda cerību, ka Latvijā aizvien lielāks skaits cilvēku sajutīs piederību Eiropas vērtībām, kultūrai un telpai. Šteinbuka uzsvēra: bieži cilvēki grib zināt, cik daudz naudas dos Eiropa, bet būtiskākais ir, ka Eiropa ir mūsu sirdīs un dvēselēs.

Savukārt Eiropas Parlamenta Informācijas biroja vadītājs Māris Graudiņš minēja, ka Latvija aizvien atrodas pēdējās vietās, kad iedzīvotājiem vaicā, vai viņiem tīk Eiropas Savienība (ES) un vai viņi jūtas kā Eiropas pilsoņi. Vienlaikus lielākā daļa jauniešu uz šādiem jautājumiem atbild apstiprinoši, tādēļ ir liela cerība, ka, Latvijai kļūstot par prezidējošo valsti ES Padomē, pozitīva attieksme pret ES pieaugs.

Pasākuma dalībnieki par godu Eiropas dienai veidoja astoņus metrus platu un 14 metrus garu karogu, turot rokās 1000 zilus balonus un 12 dzeltenus lietussargus. Skanot ES himnai jeb Bēthovena 9.simfonijai, baloni tika palaisti debesīs.

Šodien notikušās Eiropas dienas svinības Esplanādē ieskandināja 12.maijā gaidāmos ES dārza svētkus, kas ceturto gadu notiks Vērmanes dārzā. Šogad pasākuma tēma ir "Eiropas aktīvas novecošanas un paaudžu solidaritātes gads". Tā mērķis ir atspoguļot aktīvu novecošanu un paaudžu solidaritāti, kā arī veicināt Latvijas sabiedrībā izpratni par dažādu sabiedrības grupu sadarbību un runāt par iespēju realizēt sevi un ieņemt aktīvu dzīves pozīciju neatkarīgi no vecuma. Svētku moto: "Būsim aktīvi visās paaudzēs! Piedalies!".

Kā ziņots, šodien visā Latvijā tiek svinēta Eiropas diena. 1950.gada 9.maijā - piecus gadus pēc Otrā pasaules kara beigām un dienu pēc Vācijas kapitulācijas akta parakstīšanas - Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam radās šķietami utopisks plāns apvienot Eiropas valstis vienotā rīcībā.

 LETA