Šonedēļ jāuzmanās no tārpiem, kuri urbj zemi, un jāgodina Babs

Vienlaikus ir arī vairākas atzīmējamas dienas, kad jāatceras par pasaules dabas un kultūras daudzveidību. Savukārt piektdien būtu grēks neaiziet ciemos pie kaimiņiem, kaut vai palūgt sāls šķipsniņu vai kastīti sērkociņu.

Svinam pasaules daudzveidību (21. un 22. maijs)

Nedēļas sākumā Apvienoto Nāciju Organizācija mums piekodina svinēt pasaules daudzveidības dienas. 21. maijā ir atzīmējama Pasaules diena „Kultūras daudzveidība dialogam un attīstībai”, bet 22. maijā - Starptautiskā bioloģiskās daudzveidības diena.

Pasaules dienas kultūras daudzveidības „mērķis ir izcelt kultūras daudzveidības nozīmi sabiedrības attīstības un labklājības sekmēšanā, īpaši mūsdienu laikmeta globalizācijas apstākļos – ne tikai atsevišķu kultūras izpausmju veidā, bet to bagātībā kopumā un savstarpējā mijiedarbībā,” informē UNESCO Latvijas nacionālā komiteja. Šo dienu atzīmē kopš 2006. gada.

Savukārt kopš 1992. gada katru gadu 22. maijā varam atzīmēt Starptautisko bioloģiskās daudzveidības dienu, kas saistīta ar 1992. gadā pieņemto Riodežaneiro konvenciju „Par bioloģisko daudzveidību”, ar kuru ANO dalībvalstis apņemas aizsargāt un ilgtspējīgi izmantot bioloģisko daudzveidību un dalīties ar pieredzi un tehnoloģijām tās aizsardzībā un izmantošanā. Latvija Riodežaneiro konvenciju ratificēja 1995. gadā.

Baba godināšana (23. maijs)

23. maijā savu svēto dienu atzīmē viena no pasaules reliģijām – Bahai jeb bahajieši. Latvijā Bahai ticība nav izplatījusies, kaut gan pēc valsts neatkarības atgūšanas arī Latvijā uzdarbojās bahajiešu misionāri, viņi sevišķus panākumus neguva. Kaut arī pašiem bahajiešiem ir pārliecība, ka viņi palīdz visai cilvēcei celt „jaunu pasauli”, bahajieši godā palīdzējuši uzcelt tikai vienu „svēto ģimeni” – ticības dibinātājus: tēvu, dēlu, mazmazdēlu.

Bahai ticības dzimšanas diena ir 1844. gada 23. maijs, kad Persijā (tagad - Irānā) to nodibināja Mirza Alī Muhameds (1819. – 1850.), pazīstams kā Babs jeb „Vārti”. Babs pavēstīja, ka viņš ir ne tik vien neatkarīgas reliģijas dibinātājs, bet arī jauna un daudz lielāka pravieša jeb Dieva Sūtņa pieteicējs - pravieša, kas ievadīs jaunu miera laikmetu visai cilvēcei. Bahajieši Babu citas reliģijas savus praviešus – Mozu, Jēzu Kristu, Budu vai Muhamedu.

Savukārt pēc 19. gadiem šis visvarenais pravietis parādījās. 1863. gadā Mirza Huseins Alī (1817. – 1892.), pazīstams kā Bahāullā, paziņoja, ka Baba pareģotais pravietis ir viņš. Savā testamentā Baba savu vecāko dēlu Abdulbahā (1844. – 1921.) iecēla par bahajiešu kopienas vadītāju un bahajiešu rakstu skaidrotāju. Savukārt Abdulbahā par savu pēcnācēju un Ticības Aizbildni iecēla savu vecāko mazdēlu Šogiju Efendiju. Šodien bahajiešu pasaules kopienas lietas pārvalda Vispasaules Taisnīguma Nams, kas ir Bahai Ticības augstākā ievēlētā padome.

Interneta enciklopēdijas vēsta, ka Bahai ticība ir pasaules reliģija, kuras mērķis ir apvienot visas rases un tautas zem vienas kopējas Mācības un vienas Ticības. Tiek uzskatīts, ka Bahāullā ir tā dižā persona, kura mācības palīdzēs cilvēcei uzcelt jaunu pasauli.

Bahajiešu dziesma hindu valodā