Rosina paaugstināt prasības prokuroriem un ģenerālprokuroram; ik pēc pieciem gadiem novērtēs profesionālo darbību
Saeimas atbildīgā komisija ir izstrādājusi grozījumus Prokuratūras likumā, kas paredz paaugstināt prasības prokuroriem un ģenerālprokuroriem, kā arī ik pēc pieciem gadiem novērtēt prokuroru profesionālo darbību.
Paaugstinātas prasības arī prokuroriem. Paredzēts, ka par prokuroru varēs iecelt personu, kas ir Latvijas pilsonis, prot valsts valodu augstākajā līmenī, sasniegusi vismaz 25 gadu vecumu, ieguvusi augstāko profesionālo vai akadēmisko izglītību (izņemot pirmā līmeņa profesionālo izglītību) un jurista kvalifikāciju, kā arī maģistra vai doktora grādu, ir ar nevainojamu reputāciju, stažējusies prokuratūrā, izpildījusi stažēšanās programmu, nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu un saņēmusi atestācijas komisijas atzinumu par atbilstību prokurora amatam.
Paredzēts, ka par prokuroru varēs strādāt līdz 65 gadu vecumam. Maksimālā vecuma iestāšanās dēļ prokuroru varēs atbrīvot no amata.
Pašlaik prokuroriem nav vecuma cenza, kādā var sākt un beigt strādāt šajā amatā. Pašlaik prasīta ir tikai Latvijas pilsonība, augstākā juridiskā izglītība un stažēšanās prokuratūrā, stažēšanās programmas izpilde un kvalifikācijas eksāmena nokārtošana.
Prokuroriem jāievēro Latvijas Prokuroru ētikas kodekss, regulāri jāpapildina zināšanas un jāpilnveido profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu izpildei, noteic likumprojekts.
Tāpat likumprojekts paredz, ka ne retāk kā reizi piecos gados tiek izvērtēta prokuroru profesionālā darbība, un, ja gada laikā pēc negatīva vērtējuma saņemšanas vēlreiz tiek sniegts negatīvs atzinums, prokuroru atlaidīs no amata.
Līdz ar jauno likumu tiks izveidota Prokuroru atestācijas komisija un Prokuroru kvalifikācijas komisija.
Likumprojekts arī noteic, kā tiek atlasīti prokurora amata kandidāti, paredzot, ka nedrīkst pieļaut diskrimināciju, tostarp prasību, ka prokuroram jābūt Latvijas pilsonim, nevar uzskatīt par diskriminējošu. Paredzēts – ja nav izturēta prokurora amata kandidātu atlase, otro reizi var kandidēt tikai pēc gada. Kandidātu atlasi noteikts Prokuroru amata kandidātu atlases nolikums, ko apstiprinās Ģenerālprokurora padome.
Likumprojektā arī noteikts, kā tiek pārbaudīta prokurora amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācija.
Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nedrīkstēs būt cilvēki, kas neprot valsts valodu augstākajā līmenī (pašlaik – neprot latviešu valodu), kas ir ar rīcībspējas ierobežojumu, kas ir izdarījis noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvots sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, kas ir saukts pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Par prokuroru vai amata kandidātu nevarēs arī būt tāda persona, kas, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atcelta no tiesneša amata, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata, izslēgta no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaista no prokurora amata un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi.
Likumprojekts arī paredz, ka prokuroru varēs saukt pie disciplinārās atbildības ne tikai par tīšu likuma pārkāpumu, bet arī nolaidību.
Tāpat likumprojekts noteic, ka par zaudējumiem, kas radušies personai sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu prokurora rīcību vai lēmumu, prokurors nav mantiski atbildīgs. Zaudējumus atlīdzinās valsts.
Nedaudz paplašinātas arī ģenerālprokurora tiesības, proti, noteikts, ka ģenerālprokurora instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem un darbiniekiem. Viņam būs arī tiesības apstiprināt Prokuroru ētikas kodeksu, Administratīvā direktora dienesta nolikumu un Ģenerālprokurora padomes pieņemtos nolikumus. Viņam būs arī tiesības ierosināt Augstākās tiesas plēnumam sniegt viedokli par aktuālu tiesību normu interpretācijas jautājumiem, kā arī norīkot prokurorus dalībai starptautiskajās misijās.
Vienlaikus no likumprojekta svītrota norma, ka ģenerālprokurors var piedalīties Saeimas sēdēs un ar Saeimas piekrišanu tur izteikt savu viedokli par jautājumiem, kas tieši skar prokuratūras darbību.
Paplašinātas arī Ģenerālprokurora padomes tiesības, proti, tai būs jāapstiprina prokuroru amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikums, prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikums, prokuratūras ģerboņa izmantošanas un apbalvojumu piešķiršanas kārtība, kā arī nolikums par prokurora palīgu.
Grozījumi Prokuratūras likumā paredz vēl citus grozījumus.
Komisija likumprojektu iesniegusi Saeimā, un par to būs jālemj trijos lasījumos.
BNS
