Skolas korī dzied par „bastošanu” un melnu sirdsapziņu. VIDEO
Pamatskolas koru repertuārs bērniem liek domāt par bastošanu, neieredzēt latviešu valodas un literatūras stundas un iztēloties sevi ar melnām sirdsapziņām, uzskata kustības „Par latvisku kultūru izglītībā” pārstāvji.
„Esam mēs ar viltu priekšā pilsētā un mazā miestā, ko līdz tiekam kompī iekšā, tūlīt kompis saiet sviestā.” „Rīt ir atkal sliktā diena, latene un litene, baigi besī šitās abas.” „Nav no godīgiem mums bailes. Mums ir melnas sirdsapziņas” Tie nav citāti no pagalmā noklausītas pusaudžu sarunas, bet gan dziesmu vārdi no skolēnu koru repertuāra.
Atsevišķi vecāki, paužot neapmierinātību ar šādu koru dziesmu repertuāra izvēli, vērsušies Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē komisijā. Kustības „Par latvisku kultūru izglītībā” pārstāve Solvita Lodiņa uzskata, ka pašlaik skolēniem tiek mācītas nepieņemamas lietas un tas ir jāmaina, izveidojot valsts ideoloģiju, kurai tiek pielāgots izglītības saturs.
Viņa tautas priekšstāvjiem minēja vairākus piemērus ar dziesmām un dzejoļiem, kuros 4.klases zēni mudināti domāt par meitenēm, bērni tiek mudināti „bastot” jeb kavēt atsevišķas stundas un iztēloties literārā darbā minēto „Tumsas valdnieku”. Lodiņa ir šokēta par to, ka skolēni tiek rosināti domāt – „es esmu ļaunuma iemiesojums”. Iespējams, ka vairākas dziesmas ar šādiem vecākiem nepieņemamiem tekstiem jau šovasar izskanēs Rīgas bērnu un jauniešu dziedāšanas svētkos.
Valsts izglītības satura centra Izglītības satura departamenta Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītāja vietniece Ineta Upeniece norādīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) reiz jau izteica komentārus pret atsevišķa literāra darba iekļaušanu mācību grāmatā. Tad sabiedrības pārstāvji esot apsūdzējuši IZM par cenzūras izmantošanu.
Viņa arī skaidroja, ka mūsdienās pastāv atšķirīgi viedokļi par vērtībām, piemēram, dažāda izpratne par ģimeni. Pēc deputātu mudinājumiem viņa paskaidroja sīkāk, ka Latvijā dzīvo arī tādi cilvēki, kuri sevi attīsta un strādā Latvijas labā, neveidojot ģimeni.
Saeimas deputāti un nevalstisko organizāciju pārstāvji IZM pārmeta kavēšanos ar tradicionālās kultūras eksperta amata izveidošanu. Apakškomisijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars (Nacionālā apvienība) solīja ierosinājumu formulēt rakstiski un iesniegt IZM.
