Vešņakovs runas par savu atsaukšanu no Latvijas vairs nesauc par baumām. VIDEO
Krievijas Federācijas Latvijā vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs pēc deviņiem šajā postenī pavadītajiem gadiem paziņojis, ka šis, iespējams, ir viņa pēdējais gads Latvijā. Kremlī spriež, ka nākamais Krievijas vēstnieks Latvijā varētu būt Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Jevģenijs Lukjanovs.
Pagaidām gan vēl oficiāli Krievijas vēstnieka maiņa Latvijā nav apstiprināta, bet jāatgādina, ka jau jūnija beigās Krievijas Valsts domes starptautisko attiecību komiteja pagājušajā nedēļā atbalstīja Lukjanova kandidatūru Krievijas vēstnieka Latvijā amatam.
Vešņakovs runas par savu atsaukšanu no Latvijas vairs nesauc par baumām
Intervijā radio „Baltkom” Vešņakovs par savas misijas Latvijā beigām teica: „Ir tāda iniciatīva, tagad Krievijā notiek šī jautājuma iztirzāšana. Procedūra prasa konsultācijas un vienošanās panākšanu arī ar Latvijas pusi. Ja tas (vēstnieka maiņa) notiks, tad, iespējams, šis būs mans pēdējais darba gads vēstnieka Latvijā amatā, bet, ja nē, tad turpināšu darbu. Runām par to (ka es varētu atstāt darbu Latvijā) ir pamats. Deviņi gadi – tas ir solīds laika posma un jebkurš termiņš, pat visilgākais komandējums, kaut kad beidzas”.
Jāatgādina, ka iepriekš Vešņakovs runas par to, ka viņš varētu atstāt sūtņa posteni Latvijā bija nosaucis par baumām.
Vešņakovs dzimis 1952. gadā Arhangeļskas apgabalā. Pabeidzis Arhangeļskas jūrskolu, Ļeņingradas Makarova augstāko jūras inženieru skolu, Ļeņingradas augstāko partijas skolu un Krievijas Ārlietu ministrijas akadēmiju. No 1973. līdz 1987. gadam strādājis Ziemeļu jūras un upju kuģniecībā, bijis Arhangeļskas partijas komitejas sekretārs. 1990. gadā pārcēlās uz Maskavu, jo tika ievēlēts Krievijas Augstākajā padomē. No 1994. gada strādāja Krievijas Centrālajā vēlēšanu komisijā, kļuva par tās priekšsēdētāju. 2008. gadā viņš tika nozīmēts par Krievijas Federācijas vēstnieku Latvijā.
Nākamais vēstnieks – skarbais karotājs ar NATO
Iespējamais Vešņakova pēctecis Lukjanovs dzimis 1951. gadā Sanktpēterburgā (toreizējā Ļeņingradā), absolvējis Sanktpēterburgas Valsts universitāti angļu valodas un literatūras specialitātē. No 1974. līdz 1981. gadam bijis tulks zinātniskās pētniecības institūtā „Impulss”, no 1981. līdz 1984. gadam - PSRS Žurnālistu savienības Ļeņingradas apgabala valdes sekretāra vietnieks, bet 1984. gadā stājās diplomātiskajā darbā PSRS Ārlietu ministrijā. Pēc PSRS sabrukuma Lukjanovs bijis Sanktpēterburgas Valsts Ermitāžas muzeja ārējo sakaru direktora vietnieks, Sanktpēterburgas Starptautiskā banku institūta prorektors, kā arī strādājis vadošos amatos Vācijas bankas „Dresdner Bank” Krievijas meitasbankā un bankā „Vņeštorgbank”. Kopš 2012. gada viņš strādā Krievijas Drošības padomē.
Lukjanovs atrodas Krievijas politiķu “skarbākajā” flangā. Pērn viņš paziņoja, ka “izvietojot savā teritorijā ASV pretgaisa aizsardzības elementus, Austrumeiropas valstis automātiski kļūst par Krievijas potenciālajiem mērķiem”, kā arī, ka Krievija „lēti un skarbi” atbildēs uz NATO pastiprinātu klātbūtni pie Krievijas robežām.
Skatieties video:
Aleksandrs Vešņakovs intervijā radio “Baltkom” (par viņa izredzēm vēstnieka Latvijā amatā – no 34,47 min.)
