Iecerēts koordinēt žurnālistu izglītošanas pasākumus

Diskutējot par vairāku organizāciju rīkotajām ekspertu lekcijām un apmācībām, kuras dažkārt nav izpelnījušās pietiekami lielu interesi no žurnālistu puses, topošā Latvijas Žurnālistu resursu centra projekta vadītāja, bijusī žurnāliste Anna Stroja rosināja ieinteresētajām pusēm tikties regulāri, lai runātu par profesionālos žurnālistus interesējošajām jomām. Viņa uzskata, ka tā varētu būt laba platforma arī kontaktu veidošanai.

Diskusijas dalībnieki, kuru vidū bija Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Baltijas Pētnieciskās žurnālistikas centra vadītāja Inga Spriņģe un "Sorosa fonda-Latvija" mediju programmas direktore Gunta Sloga, vienojās atkārtoti tikties mēneša beigās, pieaicinot arī citu šajā jomā darbojošos organizāciju pārstāvjus.

Koordinējot žurnālistu izglītošanas pasākumus, varētu nodrošināt, ka tie nepārklājas, norādīja Spriņģe. Viņa atzina, ka, izņemot semināru un apmācību veidošanu, citas izglītošanas iespējas ir vest lektorus uz redakcijām, kā arī izdot dažādus informatīvos materiālus, piemēram, bukletus par to, ko žurnālists var atļauties, rakstot par dažādiem krimināliem nodarījumiem, un kā aizsargāt pašam sevi no tiesiskā viedokļa.

Stroja savukārt teica, ka Frīdriha Eberta fonds izteicis interesi daļēji segt izdevumus lektoru braucienam uz kādu mācību centru Parīzē, kur tiek apmācīti arī "izglītotāji".

Kā ziņots, SIA "Analītisko un stratēģisko pētījumu laboratorija" ar Frīdriha Eberta fonda atbalstu veiktajā aptaujā secināts, ka var runāt par labvēlīgu fonu žurnālistu kvalifikācijas celšanas kursu piedāvājumam. Daļa žurnālistu, it sevišķi redaktori, gan uzskaita vairākus riskus, kāpēc žurnālisti varētu nebūt pietiekami atsaucīga auditorija, piemēram, pārgurums, laika un naudas trūkums, aktuālajām vajadzībām neatbilstoša kursu tematika un formāts, intereses trūkums par izglītošanos. Taču vismaz daļu no riskiem pētījums neesot apstiprinājis.

Aptauja liecina, ka interese par kursiem būtu divām trešdaļām respondentu, it sevišķi tiem, kas dažādus kursus apmeklējuši iepriekš, un tiem, kas pašlaik studē. No piedāvātajiem kursiem žurnālistikā vislielākā interese ir par audiovizuālo žurnālistiku, pētniecisko žurnālistiku, multimediju žurnālistiku un žurnālista darba tiesiskajiem pamatiem. No piedāvātajiem kursiem citās nozarēs vislielākā interese būtu par kursiem ekonomikā un par svešvalodām. Vismazākā interese ir par kursiem socioloģijā, politoloģijā un tiesību sistēmā, kaut arī, piemēram, politika ir populārākā no tēmām, par kuru pētījuma dalībnieki raksta. Eiropas Savienības (ES) tematika interesējot tikai krievu žurnālistus.

Aptauja tika veikta šā gada pavasarī, aptaujājot 29 cilvēkus.

Latvijas Žurnālistu resursu centrs plāno rīkot apmācību kursus, piedāvāt mediju profesionāļiem izglītojošus pasākumus, rīkot sabiedriskas diskusijas par mediju būtiskākajām problēmām, veicināt pieredzes apmaiņu ar ES valstīm, sniegt juridiskas konsultācijas.

LETA/Foto: Lita Krone/LETA