Izstāžu zālē "Arsenāls" būs skatāma izstāde par latviešu māksliniekiem provokatoriem
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" no 15.jūnija līdz 29.jūlijam būs skatāma izstāde "Negantnieki. Mākslinieki – sabiedrības izaicinātāji", informēja muzeja pārstāve Nataļja Sujunšalijeva.
Izstāde pārstāv Latvijas māksliniekus provokatorus ar darbiem, kas tapuši no pagājušā gadsimta 80.gadu otrās puses līdz mūsdienām – laikā, kad vienīgais cenzūras aparāts ir bijusi pašas sabiedrības attieksme. Lai uzsvērtu vienu no izstādes nosacījumiem – demonstrēt vērtēšanas kritēriju nosacītību –, ekspozīcijā apvienotas vairākas mākslinieku paaudzes, izceļot tos autorus, kuri ir vērsti uz sabiedrības izaicināšanu. Kas reiz 80. gados izpelnījās asu sabiedrības un arī mākslas pazinēju kritiku, mūsdienās bauda klasiķu statusu, norādīja Sujunšalijeva.
"Formāli negantniekus būtu iespējams iedalīt divos tipos – huligānos (piemēram, Kristians Brekte, Gints Gabrāns, Ivars Grāvlejs, Miķelis Fišers, Maija Kurševa) un sociālkritizētājos (Kristaps Ģelzis, Aija Zariņa), taču arī sabiedriski atbildīgajam vajag pārkāpt likuma zonu, lai izkustinātu skatītāju no mietpilsoniskās miera pozīcijas un aicinātu uz pārmaiņām. Huligāni cenšas šokēt, provocēt sabiedrību, lai tikai izraisītu pretreakciju. Sociālkritizētāji darbojas mākslas laukā, kas cieši saskaras ar varu un kontroli. Viss, kas pretendē būt par autoritāti, sludinot neapšaubāmu patiesību un pareizību, kļūst par mākslinieku negantnieku kritikas objektu," pastāstīja izstādes kuratore Sniedze Kāle.
Ja 80.gadu otrajā pusē mākslinieki centās mest poētisku izaicinājumu padomju varai, izmantojot simboliskus, taču nepārprotamus tēlus (Andris Breže, Kristaps Ģelzis, Andrejs Kalnačs, Vilnis un Juris Putrāmi), tad mūsdienu māksliniekiem saistošāka šķiet baznīca kā institūcija un reliģija kā neaizskaramā tēma, arī seksualitāte (Vladislavs Lakše, Kārlis Vītols, Otto Zitmanis), bet politiskos sižetus turpina radīt iepriekšējā paaudze: Leonards Laganovskis, Juris Utāns un Ivars Poikāns, atzina Kāle.
Ekspozīcijai atlasīti arī Ērika Apaļā, Ginta Apsīša, Māra Ārgaļa, Arņa Balčus, Artūra Bērziņa, Sergeja Djomina, Ernesta Kļaviņa, Normunda Lāča, Jāņa Mitrēvica, grupas "NSRD", Māra Subača, Oļega Tillberga, Andra Vītoliņa un Vilņa Zābera darbi.
Izstādi veido darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, topošā Laikmetīgās mākslas muzeja krājuma, kā arī privātkolekciju un mākslinieku īpašumā esošie artefakti.
BNS
