Trešadaļa iedzīvotāju pensijā vēlētos doties jau 50 līdz 55 gadu vecumā, liecina aptauja

Turklāt 34% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju labprāt pensionētos jau 50 līdz 55 gadu vecumā, bet 8% - ātrāk par 50 gadu vecumu. No aptaujātajiem 12% gribētu doties pensijā 62-65 gadu vecumā, 2% - 66-70 gadu vecumā, tikpat arī pēc 70 gadu vecuma. 7% nav domājuši par to, kad vēlētos pensionēties.

Doties pensijā ātrāk vēlētos pašlaik pirmspensijas vecumā esošie iedzīvotāji, savukārt lielāku entuziasmu un vēlmi strādāt līdz 65 gadu vecumam jūt jaunie profesionāļi vecumā līdz 29 gadiem un iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem.

Latvijā kopš 2014.gada rit pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62 līdz 65 gadiem. Šogad pensionēšanās vecums ir 63 gadi, bet 2025.gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.

Aptauja atklāj, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas. Ja 2011.gadā kā vēlamais pensijas apmērs tika minēti vidēji 842 eiro, tad 2016.gadā tie ir 885 eiro. Lielākās gaidas par savu vēlamo nākotnes pensijas apmēru pauž vīrieši, kuri vēlētos saņemt vidēji 1043 eiro, iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuri sagaida pensiju 992 eiro apmērā, un rīdzinieki ar 968 eiro vēlamo pensijas apmēru.

"Swedbank" eksperti vērš uzmanību, ka pietrūkst iedzīvotāju rīcība labklājīgu vecumdienu nodrošināšanai. 56% aptaujāto norādījuši, ka neveido nekādus uzkrājumus savai nākotnes pensijai, un tikai 31% interesējies, uz kādu pensiju viņi patiesībā var cerēt, ņemot vērā savas pašreizējās sociālās iemaksas. Tā vietā 71% iedzīvotāju vecumdienu finansiālo nodrošinājumu saista lielākoties ar valsts nodrošinātu vecuma pensiju.

Vācijas apdrošināšanas kompānijas "Allianz" veidotajā ''Pensiju ilgtspējas indeksā 2016'' ("2016 Pension Sustainability Index") Latvijas pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē. Pētījumā atzīts, ka Latvijas pensiju sistēma būvēta uz kvalitatīviem pamatprincipiem. Latvijas pensiju sistēmas vērtējumu pozitīvi ietekmējis fakts, ka valstī īstenotas reformas, lai paaugstinātu pensionēšanās vecumu un samazinātu pensiju sistēmas slogu uz valsts budžetu. Šis indekss vērtē pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju ilgtermiņā, taču tas neanalizē, cik pietiekami ir pensionēto cilvēku ienākumi.

"Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" vadītājs Pēteris Stepiņš sarunā ar žurnālistiem atzina, ka pensiju sistēma Latvijā ir izveidota ļoti laba, bet nepieciešams, lai visi šajā sistēmā piedalās, lai visi maksā nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Sistēmas pastāvēšanai būtu liels ieguvums, ja izdotos pašreizējo ēnu ekonomikas līmeni valstī samazināt vismaz par pusi. Pēc eksperta teiktā, ir jādomā, kā palielināt ienākumus sociālajā budžetā. Tāpēc arī ir diskusijas par minimālās sociālās likmes ieviešanu, skaidroja "Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības" vadītājs.

Stepiņš pensiju sistēmu un tās funkcionēšanas iespējas salīdzināja ar labu automašīnu, proti, Latvijas pensiju sistēma no ilgstspējas viedokļa ir kā ļoti laba automašīna, ar ko varētu ilgi braukt, taču līdzīgi kā auto tiktu bojāts, ja tajā degvielas vietā tiktu bērts cukurs vai smiltis, tā pensiju sistēmu sabotē apstāklis, ka daudzi iedzīvotāji nemaksā sociālo nodokli vai arī maksā sociālo nodokli tikai no minimālās algas. Šāda situācija nākotnē var radīt spriedzi, jo pašreizējie nodokļu nemaksātāji nebūs sarūpējuši sev pensiju, tiem vecumdienās būs ļoti zemi ienākumi, kamēr pārējie, kas nodokļus maksā, nākotnē var uzdot jautājumu, kāpēc viņiem jānodrošina pensijas arī tiem, kas nodokļus nav maksājušo. Šajā situācijā slēpjas problēma, par ko cilvēki tagad nedomā, skaidroja eksperts.

Latvijas pensiju sistēmai būtiski aspekti ir arī pietiekams strādājošo skaits, pietiekams darba stāžs, kā arī iedzīvotāju dalība visos trīs pensiju līmeņos. Būtiski arī, ka sistēma tiek saglabāta nemainīga ilgtermiņā, tā veidojot iedzīvotāju uzticību tai, secina "Swedbank" eksperti.

Tikmēr "Swedbank" veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir drīzāk skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm.

Vispozitīvāk noskaņotie par Latvijas pensijas sistēmas ilgtspēju ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem un ar augstiem ienākumiem, savukārt vispesimistiskākie – iedzīvotāji pirmspensijas vecumā un ar zemiem ienākumiem.

Iedzīvotāji pensijas ilgtspēju saista lielākoties ar demogrāfisko (61%) un ekonomisko situāciju (43%), kā arī valdības lēmumiem (39%), bet mazāk saskata nepieciešamību pašiem iesaistīties uzkrājumu veidošanā. Tikai 24% domā, ka to ietekmē pašu vai darba devēja spēja veidot privātus pensijas uzkrājumus, 14% - ka uz pensijas sistēmu ilgtermiņā ietekmi atstāj iemaksu apmērs pensiju 2.līmenī, bet 13% - ka atdeve no pensiju uzkrājumu ieguldījumiem.

"Swedbank" eksperti vērš uzmanību, ka pašlaik vecuma pensijas vidējais apmērs Latvijā ir vien 292 eiro mēnesī un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru.

"Swedbank" pasūtītā iedzīvotāju aptauja veikta šā gada janvārī sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 792 respondentus vecumā no 18 līdz 62 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

LETA / Foto: Shutterstock