Ebreji sāks sarunas ar politiskajām partijām par 270 īpašumu atgūšanu
Ebreju kopienas pārstāvji sāks sarunas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem par 270 īpašumu atgūšanu, kas pirms kara bijuši ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumā un tapuši vai iegādāti par ziedojumiem, informēja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes izpilddirektore Gita Umanovska.
Ebreju kopiena vasarā arī reģistrēs fondu, lai atgūtie īpašumi tiktu pārvaldīti caurredzami.
Ebreju kopiena ir uzskaitījusi 270 ēku un ar šo sarakstu vēlējās doties pie valdības darba grupas, kuras izveidošanu neatbalstīja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība). Viedokļu atšķirības šajos jautājumos ministru Bērziņu ir novedušas pie demisijas raksta iesniegšanas, ko premjers ceturtdien ir pieņēmis.
Umanovska norādīja, ka primāri ir atgūt īpašumu, bet, ja to nevar izdarīt, jāmeklē citas iespējas, kā to kompensēt.
"Mūsu sarakstā, ko mēs gribējām apspriest, ir 270 objektu. Mēs gribam atgūt īpašumus, bet mēs saprotam, ka šajā laikā daudz kas noticis ar šīm ēkām. Mēs arī negrasāmies izlikt visus uz ielas – atdodiet un viss. Nekādā gadījumā. Tāpēc jau darba grupa bija vajadzīga – lūk, mums ir saraksts, sēdīsimies pie galda un runāsim, iesim cauri sarakstam. Mums ir visi dokumenti par ēkām. Piemēram, ja valsts nevar atdot kādu ēku, varbūt var kompensēt naudā vai ierādīt kādu citu ēku, respektīvi, būtu jāmeklē ceļi. Mēs tā uzskatījām," pastāstīja Umanovska.
Viņa paskaidroja, ka runa ir par to īpašumu atgūšanu, ko savulaik par ziedojumiem uzcēlušas vai iegādājušās sabiedriskas organizācijas vai biedrības.
Izskanējusī summa par ebreju neatgūtajiem īpašumiem 32 miljonu apmērā, kas aplēsta iepriekšējo valdību laikā 2006.gadā, veidojusies, skaitot klāt fizisko personu īpašumus, taču šādas prasības kopienai nav. Pēc Umanovskas teiktā, runa ir tikai par biedrību un organizāciju īpašumiem.
NA tieslietu ministra Gaida Bērziņa atkāpšanos no amata ebreju kopiena vērtē negatīvi un vērš uzmanību, ka darba grupa ar ebreju restitūcijas jautājumiem strādā jau kopš 2006.gada, bet ministrs atkāpies tikai tagad. Umanovska sprieda, ka ebreju īpašumu jautājums ir tikai iegansts, bet ne iemesls ministra demisijai.
"Mums kā ebreju kopienai restitūcijas jautājums ir ļoti svarīgs, un mēs neatkāpsimies un runāsim par to, taču tas nav tik svarīgs, lai tā dēļ būtu jāatkāpjas no amata. Mēs uzskatām, ka tas varētu būt nevis iemesls, bet gan iegansts. Šis jautājums ir darba kārtībā kopš 2006.gada," sacīja Umanovska.
Pēc viņas teiktā, ebreji saprot, ka īpašumu atgūšanai jānotiek pakāpeniski un ilgākā laika posmā. Ebreju kopiena vasarā arī reģistrēs fondu, lai atgūtie īpašumi tiktu pārvaldīti caurredzami.
"Mēs šo procesu gribam uztaisīt maksimāli caurredzamu. Lai visi redz un saprot, kas ar īpašumiem notiek, ka neviens tos nav paņēmis sev. Mēs veidojam fondu, kurā tiks iekļauti cilvēki gan no Latvijas ebreju kopienas, gan pasaules ebreju organizācijām, kur dzīvo Latvijas pilsoņi. Mēs ļoti gribam, lai fondā būtu Finanšu ministrijas pārstāvis, kuram varbūt nebūtu noteicoša funkcija, kur naudu izlietot, bet viņam būtu kontroles funkcija – viņš redz, ka viss notiek pareizi un godīgi. Iegūto naudu no īpašumu apsaimniekošanas mēs vispirms gribam izmantot cilvēkiem, kas cietuši no nacisma, kā arī, protams, mums ir muzejs, izglītībai," pavēstīja kopienu pārstāve.
Pēc Umanovskas uzsvērtā, Latvija ir viena no retajām valstīm, kur nav atrisināts ebreju īpašumu jautājums.
"Nezinu, vai kādam varētu būt šaubas, ka jāatdod tas, kas nav tavs. Tas taču ir loģiski. Diskusijās izskan – ja tie būtu poļi vai kādi citi, bet, lūdzu, kāpēc viņi par to nerunā. Mēs esam tikai par. Tas ir jautājums par to, ka likumi neatļāva savulaik atgūt sabiedrisko īpašumu, tikai reliģisko un privāto," klāstīja Umanovska.
Jau vēstīts, ka tieslietu ministrs Bērziņš trešdien vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata un šo lēmumu pamato ar premjera un tieslietu ministra atšķirīgo izpratni par nekustamo īpašumu nodošanu ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām.
Ziņots arī, ka ebreju īpašumu jautājuma sakārtošana nesen aktualizējās, jo maija vidū premjera birojā tika saņemta vēstule no Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, kurā uzsvērts, ka Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kurā joprojām nav pieņemts likums par ebreju reliģisko un sabiedrisko organizāciju īpašumu restitūciju. Padome arī atsaucas uz Lietuvu, kur jau pērn pieņemts šāds likums.
