Kultūrkapitāla fonda budžetam nākamgad prasa 6 miljonus, 2015.gadā - jau desmit

Krīzes gados VKKF budžets piedzīvojis samazinājumu par 72% ‒ no 7,5 miljoniem latu 2008.gadā līdz nedaudz vairāk kā diviem miljoniem latu 2010.gadā un nepilniem trim miljoniem šogad.

Lai gan kultūras nozares profesionāļi, kuriem VKKF konkursi ir nozīmīgs atspaids radošajās aktivitātēs, jau ilgstoši cīnās par kādreizējo sistēmu, kad fonda budžets bija piesaistīts akcīzes nodokļa ieņēmumiem, tuvāko triju gadu laikā šāds modelis netiks atjaunots, atzina Lielpēters.

VKKF nule izstrādātā stratēģija paredz ieviest fonda finansēšanas modeli turpmākajiem trim gadiem saistībā ar vidēja termiņa valsts budžeta plānošanu. Stratēģijas īstenošanai plānots pakāpenisks finansējuma pieaugums atbilstoši noteiktajiem darbības uzdevumiem un budžeta iespējām, proti, 2013.gadā – seši miljoni latu, 2014.gadā – astoņi miljoni latu, bet 2015.gadā – 10 miljoni latu.

"Lemjot par šo summu, mēs aprēķinājām, cik liels pašreiz būtu Kultūrkapitāla fonda budžets, ja būtu saglabāts iepriekšējais finansēšanas modelis, kāds bija līdz 2004.gadam. Šī summa būtu pāri par 12 miljoniem latu. Sapratām, ka tādu summu pašlaik nav reāli iegūt, bet mēs varam uz to tiekties. Tāpēc sākām ar pusi no šīs summas," paskaidroja Lielpēters.

Viņš atzinīgi novērtēja pāreju uz vidēja termiņa budžeta plānošanu, kas kultūrkapitāla fondam ir ļoti būtiski, jo daudziem projektiem finansējums jāplāno jau krietnu laiku iepriekš ‒ reizēm tie ir pat trīs gadi.

KM valsts sekretāra vietnieks gan neprognozēja, vai visus prasītos sešus miljonus latu VKKF nākamā gada budžetam tiešām izdosies iegūt. "Tas ir tālāku diskusiju jautājums. Šis ir mūsu priekšlikums, kādu mēs piedāvājam, arī ņemot vērā lielos notikumus, kādi nākamajos gados gaidāmi Latvijas kultūras dzīvē, ‒ Rīga kā Eiropas Kultūras galvaspilsēta 2014.gadā un Latvijas prezidentūra ES 2015.gadā," klāstīja Lielpēters.

Turpmākajiem gadiem nepieciešamo finansējumu noteiks, izvērtējot, cik lielā mērā par esošajiem līdzekļiem iespējams sasniegt VKKF stratēģijā izvirzītos mērķus.

VKKF stratēģija izstrādāta pirmo reizi fonda pastāvēšanas vēsturē un noteic fonda darbības galvenos uzdevumus, sasniedzamos rezultātus un finansēšanas modeli, kas turpmāk kalpos par pamatu profesionālai un efektīvai fonda darbībai, kā arī nodrošinās sabiedrībai saprotamu un caurredzamu finansēšanas modeli, informēja kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (Nacionālā apvienība) padomniece Ieva Līne.

Ar stratēģiju, kura tapusi pēc ministres iniciatīvas, tiks iepazīstināts Ministru kabinets, un ikviens interesents ar to varēs iepazīties VKKF mājaslapā.

Ministre uzsver, ka jaunā stratēģija ir "fundamentāls kultūras nozares dokuments, visu iesaistīto kultūras profesionāļu kopdarbs un panākums, kas noteiks skaidrus un atklātus kritērijus tam, kā kultūrā ieguldītā nauda nesīs labumu visai sabiedrībai". Tas arī ļaušot novērst jebkādas neskaidrības un pārpratumus finansējuma sadalē.

Stratēģijā noteikti VKKF deviņi galvenie darbības virzieni, kuros pamatotas stratēģiski svarīgākās, finansiāli atbalstāmās prioritātes: kultūras jaunrades procesu daudzveidības nodrošinājums; kultūras pētniecības nodrošinājums; izglītība un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana, kultūras darbinieku mobilitātes veicināšana; starptautisko sakaru attīstīšana un Latvijas kultūras popularizēšana pasaulē; kultūras vērtību saglabāšana, izplatīšana un pieejamība plašai sabiedrībai; jaunrades projekti nacionālās identitātes un piederības izjūtas Latvijas kultūras telpai stiprināšanai; mūža stipendijas izcilām kultūras personībām; kultūras un radošo industriju attīstība.

Dokumenta izstrādē piedalījās arī pēc kultūras ministres iniciatīvas izveidotā darba grupa, kurā darbojās VKKF, Kultūras alianses, Finanšu ministrijas un KM pārstāvji.

Jau vēstīts, ka VKKF finansējums sākotnēji bija piesaistīts procentiem no alkohola un tabakas akcīzes nodokļa un azartspēļu nodevas, bet 2004.gadā tika pieņemts lēmums VKKF finansējumu atdalīt no šo nodokļu ieņēmumiem.

Valsts finansējums VKKF šogad ir 2,1 miljons latu, un vēl 800 tūkstoši latu ir "Latvijas valsts mežu" ziedojums.

BNS, Foto: Lita Krone/LETA