Šogad jau simtiem cilvēku kļuvuši par niknu suņu upuriem
Šī gada pirmajos sešos mēnešos no suņu uzbrukumiem ir cietuši simtiem cilvēku. Policijā reģistrēti 272 suņu uzbrukumi, ātrā palīdzība braukusi glābt 168 sakostos, bet patiesībā suņu upuru skaits ir daudzkārt lielāks.
Ne visi sakostiem par piedzīvotajiem suņu uzbrukumiem ziņo policijai. Ja kodums ir vieglāks, tad upuris vai nu pats dodas pie ārsta vai arī pats mēģina apārstēt brūci.
Šis gads Latvijā iesākās traģiski, kad janvāra vidū Rīgā, Šampētera ielā, kādā rūpnīcas teritorija agresīvu suņu bars līdz nāvei saplosīja 70 gadus vecu sievieti. Tāpat mēs teju vai katru dienu policijas hronikās lasām satraucošus paziņojumus, ka vienā vai otrā Latvijas vietā no niknu suņu uzbrukumiem cietuši gan cilvēki, gan mājlopi. Jāteic, ka pārsvarā gadījumu uzbrucēji ir nevis klaiņojoši suņi, bet gan dzīvnieki, kurus savā vaļā ir palaiduši to saimnieki.
Arī pagājušās nedēļas nogalē suņi sakoduši desmit bērnus, no kuriem divus gadus veca meitenīte ar nopietniem kodumiem stacionēta Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, pastāstīja slimnīcas pārstāve Elīna Neimane. Meitenīte nonākusi slimnīcā no Bauskas novada. Viņa ir guvusi nopietnas brūces galvā. Ārsti meitenītes veselības stāvokli vērtē kā nopietnu, bet stabilu.
Drausmā statistika
„Latvijas Avīze” apkopojusi drausmo statistiku:
* Šogad policijā reģistrēti 272 cilvēki, kurus sakoduši suņi, 94 cietušie ir bērni, pārsvarā piecus līdz desmit gadus veci.
* Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša informē, ka jau gada pirmajos četros mēnešos dienests saņēmis 168 izsaukumus uz negadījumiem, kuros cilvēki cietuši no suņu uzbrukumiem, no tiem 52 cietušie ir bērni.
„Visbiežāk gūtās traumas ir kodumi, plēstas brūces rokās vai kājās, kas tiek gūtas no suņiem, kuri izsprukuši no sētām, norāvušies no pavadas, brīvi pastaigājas vai arī ir vienkārši klaidoņi. Retāk ir arī nopietnākas traumas, kad suns iekodis galvā, sejas vai kakla daļā. Nesen Latgalē kādai sievietei suns saplosījis roku tiktāl, ka mediķi bija spiesti to amputēt. Suņa kostās brūces dzīst ļoti ilgi, un tām ir arī liels infekciju risks,” saka Bukša.
Bukša ir pārliecināta, ka sakosto cilvēku skaits noteikti ir daudz lielāks nekā reģistrēto izsaukumu skaits, jo ātro palīdzību parasti izsauc tikai tad, ja gūtās traumas ir smagākas. Ja ir gūti vien skrāpējumi, nelielas brūces – cilvēki apstrādā tās paši vai vēršas tuvākajā medicīnas iestādē.
* Arī mediķiem pašiem izsaukumos reizēm nākas ciest no suņu uzbrukumiem. Šogad jau sakosti trīs ātrās palīdzības mediķi un viens šoferis.
* No suņu uzbrukumiem šogad nav izvairījušies arī viņu „mūžsenie ienaidnieki” – pastnieki. „Latvijas pasta” pārstāve Zane Plone informē, ka kopš gada sākuma jau 23 pastnieki uzņēmuma vadībai ziņojuši par suņu uzbrukumiem. Pieciem no darbiniekiem bija nepieciešama ilgstoša ārstēšanās. Turklāt pēdējo gadu laikā ir bijis tikai viens gadījums, kad pastniekam uzbrucis klaiņojošs suns, visos citos gadījumos uzbrucēji ir bijuši saimnieku suņi.
Suņu saimniekam var draudēt pat arests
Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Arvils Feierābends pastāstīja, ka par Ministru kabineta noteikto suņu turēšanas prasību (uzraudzības, kontroles u. c.) neievērošanu suņa saimniekam var uzlikt administratīvo sodu – brīdinājumu, naudas sodu un dzīvnieka konfiskāciju. Bet, ja suns izdarījis vieglus, vidēja smaguma vai smagus miesas bojājumus, suņa saimnieku var sodīt ar brīvības atņemšanu, arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu.
„Ja cilvēks ziņo par suņa uzbrukumu policijai vai izsauc mediķus, tas tiek reģistrēts. Tomēr ne par visiem gadījumiem tiek sākta administratīvā lietvedība vai kriminālprocess, jo nereti nav iespējams konstatēt pārkāpuma sastāvu. Piemēram, šā gada 1. ceturksnī no 187 reģistrētajiem suņu kodumiem tikai 27 gadījumos sākts kriminālprocess, bet 21 – sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols,” pauž Feierābends.
