Eksperti: bezrecepšu medikamentu pārmērīga lietošana bieži cilvēkus noved pie slimību komplikācijām
Neregulāri ārstu apmeklējumi, nepastāvīga recepšu zāļu lietošana un patstāvīga ārstēšanās ar bezrecepšu medikamentiem bieži vien cilvēkus noved pie slimību komplikācijām, tā ceturtdien zāļu tirdzniecības uzņēmuma "GSK Latvia" rīkotajā ekspertu diskusijā norādīja veselības nozares eksperti.
Rīgas Stradiņa Universitātes Sabiedrības veselības fakultātes dekāne Anita Villeruša pieļāva, ka, iespējams, visas zāles, kuras pacientiem izraksta ārsts, ne vienmēr tiek nopirktas.
"Lai arī par to nav apkopota precīza statistika, medikamentu lietošana ne vienmēr pieaug tik strauji kā pacientu sūdzību palielinājums ārstiem. Tas liek domāt, ka cilvēki bieži vien neiegādājas un nelieto tos medikamentus, kurus izrakstījis ārsts, vai arī lieto tos pārāk mazos apmēros un, līdzko veselība uzlabojas, tā pārstāj tos lietot. Tas liek domāt, ka cilvēki nelieto zāles vajadzīgajos apmēros," viņa sacīja.
Savukārt ģimenes ārste Inta Auziņa norādīja, ka sabiedrības veselība īpaši cieš no plašajām bezrecepšu medikamentu reklāmas kampaņām, kuras mudina cilvēkus izvēlēties šādas zāles. "Cik gan nav bijuši gadījumi, ka pie mums gripas laikā vēršas pacienti, kuri parasti ir gados vecāki cilvēki, kas ir lietojoši tās pašas pretsaaukstēšanās bezrecepšu zāles, kuras nomāc tikai simptomus, neārstējot slimību! Tā dēļ mēs dabūjam ārstēt nevis vairs gripu, bet jau dažādas gripas komplikācijas," viņa teica.
Eksperti uzsvēra, ka arvien vairāk iezīmējas nepieciešamība pēc sociāli izglītojošu kampaņu veikšanas sabiedrībā, līdzīgi kā to pašlaik dara Ceļu satiksmes drošības direkcija. Pēc viņu domām, ar izglītojošu reklāmu palīdzību par to, kā cilvēkiem rūpēties par savu veselību, jau īsā laika posmā varētu panākt vēlamo profilaktisko efektu, tomēr veikt šādas akcijas Veselības ministrijai neļauj pastāvīgais naudas trūkums.
Nozares speciālisti gan vienlaikus atzina, ka naudu vēl aizvien iespējams rast medicīnas nozares iekšienē, pārskatot un optimizējot veicamo diagnostisko izmeklējumu apmēru, kāds parasti tiek noteikts vienas vai otras slimības gadījumā, kas, pēc mediķu vērtējuma, ne allaž ir nepieciešams, turklāt valstij izmaksā ļoti dārgi, neļaujot līdzekļus novirzīt citiem ar iedzīvotāju ārstēšanu saistītiem izdevumiem.
BNS
