Šonedēļ kailām jājāj ar zirgiem un jāēd šokolāde. FOTO. VIDEO
Sena angļu teiksma liecina, ka nodokļu pazemināšanu var panākt, ja plika sieviete uz zirga izjāj cauri pilsētai. Šonedēļ ir īstais laiks to darīt, tāpat kā negausīgi ēst šokolādi un atzīmēt seno romiešu Sieviešu dienu.
Lēdijas Godivas kailas izjājiens (10. jūlijs)
Ja otrdien iznāk būt Anglijā, tad turiet acis vaļā, jo šajā dienā ir vislielākā iespēja, ka izdosies redzēt kailas meičas jājot uz zirga.
Kā vēsta sena leģenda, tad pirms gandrīz tūkstoš gadiem lēdija Godiva kaila jājusi uz zirga pa Koventri pilsētas ielām, lai pārliecinātu savu vīru - Mersijas grāfu - samazināt nodokļus. Lēdijas ķermeni piesedza tikai viņas garie mati.
Lēdija Godiva pirms daudziem gadsimtiem bija sašutuši par vietējo iedzīvotāju nabadzību un lūdza savu vīru samazināt nodokļu slogu. Mersijas grāfs bija visnotaļ viltīgs un paziņoja, ka nodokļus samazinās tikai tad, ja viņa sieva Ievas kostīmā izjās cauri visai pilsētai. Viņš necerēja, ka laulātā draudzene kaut ko tādu atļausies. Tomēr 10. jūlijā tas notika: lēdija Godiva pavēlēja visiem Koventri pilsētiņas iedzīvotājiem aizvērt logus un palikt mājās un kaila izjāja cauri visai pilsētiņai. Grāfam nekas cits neatlika, kā izpildīt solījumu un samazināt nodokļus.
Ja toreiz lēdijas Godivas izjājde bija apslēpta ziņkārīgo acīm, tad mūsdienās lēdijas Godivas pulcējas pat Londonas Haidparkā, par Godivu tiek uzņemtas filmas un sacerētas dziesmas. Daudzas meičas grib atkārtot lēdijas Godivas varoņdarbu un par savu padarīto pavēstīt visai pasaulei.
Jāteic, ka šobrīd mums lēdijas Godivas tik tiešām ir nepieciešamas, jo dižķibele un nodokļi šodien smacē ne tikai Koventri iedzīvotājus. Arī Latvijai ir vajadzīga sava nacionālā varone uz bērīša! Anglijā tā tiek godāta, un otrdien Koventri pilsētā būs lieli svētki.
Kailā jātniece – lēdija Godiva
Modernās lēdijas Godivas 2008. gadā pulcējas Londonas Haidparkā
Vispasaules šokolādes diena (11. jūlijs)
Trešdien noteikti jādodas uz „Laimas” veikaliem – pārdevējām jānes puķes, bet pašiem jāpērk šokolādi, ar kuru negausīgi mieloties. Vienreiz gadā to var atļauties, un tas tieši ir 11. jūlijā, kad tiek atzīmēta Vispasaules šokolādes diena.
Šo dienu 1995. gadā sāka atzīmēt franči un nu šie saldie svētki ieguvuši popularitāti teju vai visā pasaulē. Svētku laikā cilvēkiem tiek popularizētas visdažādākās šokolādes labās īpašības, jo sliktās tai vienkārši nepiemīt.
Īpaši zinātkārajiem var paskaidrot, ka šokolāde cēlusies no Centrālās un Dienvidamerikas. Indiāņi izsenis izmantojuši samaltas un apceptas kakao koka augļu sēklas dzērienu pagatavošanai. Vārds „šokolāde” cēlies no acteku vārda „čokolatl” (rūgtais ūdens), ar ko acteki apzīmēja kakao dzērienu.
Eiropā šokolāde tika ievesta pēc Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem un aristokrātu aprindās īpašu popularitāti ieguva 17. un 18. gadsimtā. Toreiz gan vienkāršā tauta nevarēja to atļauties, jo tā bija dārga.
Mārtiņa Sirmā stāsts par šokolādi
Seno romiešu Sieviešu diena (11. jūlijs)
Senatnes cienītāji un konservatīvo vērtību aizstāvji 11. jūlijā var svinēt matronālijas jeb seno romiešu Sieviešu dienu. Šie svētki veltīti dievietei Mater Matutai, kura bija sieviešu, ģimenes un auglības aizgādne. Jāteic, ka Mater Matutas svētki bija viens no elitārākiem un noslēpumainākajiem seno romiešu kultiem.
Piemēram, šo svētku laikā augstdzimušās romietes no tempļa simboliski dzina ārā verdzenes, jo Romas matronām nepatika savu vīru „aizraušanās” ar verdzenēm un tā kā Mater Matuta bija arī ģimeņu aizgādne, tad, protams, tā nevarēja būt arī labvēlīga pret precētu vīru mīļākajām. Tā kā šie svētki bija paredzēti tikai izredzētajām sievietēm.
Šai dienā arī sievietes no dieviem izlūdzās dievu labvēlību ne tikai saviem, bet arī savu māsu bērniem. Katrā ziņā Mater Matutas svētki ir diena, kas pirms tūkstošiem gadu bija iedibināti, lai aizstāvētu tās vērtības, par kurām vēl joprojām cīnās mūsu baznīcas un Saeima – par stiprām ģimenēm un demogrāfiju!
