Ogres slimnīca par 32% palielinājusi ārstu algas; citām tādu iespēju neesot
Ārstiem algas palielinātas par 32%, medmāsām – par 22% un palīgpersonālam – par 17 procentiem.
Sabiedrība

Ogres slimnīca par 32% palielinājusi ārstu algas; citām tādu iespēju neesot

Jauns.lv

Ogres slimnīca pēc papildu finansējuma piešķiršanas terapeitiskajiem tarifiem šogad spējusi būtiski palielināt medicīnas personāla atalgojumu, tostarp ārstu algas pieaugušas par 32%, Veselības ministrijas (VM) izplatītā video informācijā klāsta Ogres slimnīcas vadītājs Dainis Širovs.

Ogres slimnīca par 32% palielinājusi ārstu algas; ...

Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs pauda gandarījumu par Ogres slimnīcas sasniegto, tomēr atzina, ka lielākajai daļai Latvijas slimnīcu tādas iespējas nav.

Širovs paskaidro, ka līdz ar terapeitisko tarifu pacelšanu no 115 līdz 185 latiem Ogres slimnīca saņēmusi būtiskus papildu līdzekļus, kā dēļ valde nolēmusi pusi no šīs summas atvēlēt algu paaugstināšanai.

"Lemjot par šīs naudas sadali, slimnīcas valde 50% lēma atvēlēt kārtējo izdevumu segšanai un 50% – darbinieku algu celšanai. Uzskatu, ka tas ļoti būtiski palielināja medicīnas darbinieku izpeļņu, jo ārstiem mēs palielinājām algas par 32%, medmāsām – par 22% un palīgpersonālam – par 17%. Šāds algu palielinājums nav bijis pēdējo četru gadu laikā," norāda Ogres slimnīcas vadītājs.

Viņš arī min iemeslus, kādēļ Ogres slimnīca spējusi novirzīt tik lielu finansējumu tieši algām. "Ogres slimnīcai nav parādu, tās budžets jau 12 gadu ir bezdeficīta, jebkura būve un aparatūra ir mūsu, līdz ar to mums nav jāmaksā bankām augstie procenti un jāzaudē finansiālie resursi. Un vēl – daudzus pakalpojumus Ogres slimnīca sev nodrošina pati, tādējādi arī pelnot. Mēs paši apgādājam sevi ar ēdināšanu, siltumu, mums ir sava veļas mazgātava un pat savs traktors teritorijas tīrīšanai, jo izrēķinājām, ka ārpakalpojums sanāk krietni dārgāks," paskaidro Širovs.

Slimnīcu biedrības vadītājs Kalējs norādīja, ka, pēc viņa veiktās aptaujas, pagaidām neviena cita slimnīca papildu naudu personāla atalgojumam novirzīt nav gatava.

"Reģionālās slimnīcas noteikti ne, un lokālās, šķiet, arī," atzina Kalējs un piebilda, ka lielākajai daļai slimnīcu papildus piešķirtā nauda aiziet kreditoru parādu segšanai.

Kalējs paskaidroja, ka Ogres slimnīcai ir iespējas, kādu daudzām citām slimnīcām nav, piemēram, slimnīcas vecajā korpusā par maksu tiek sniegti sociālie pakalpojumi, kas nodrošina papildu ieņēmumus.

"Ogres slimnīca ir neizdevīgā situācijā tādā ziņā, ka tā ir tuvu Rīgai un daudzi ārsti migrē uz galvaspilsētu. Tādēļ algu palielinājums varētu būt motivācija dakteriem nebraukt projām, bet varbūt tieši otrādi – mediķiem no citurienes braukt strādāt uz Ogres slimnīcu," sacīja Kalējs.

Jau vēstīts, ka valdība šopavasar atbalstīja terapeitisko tarifu palielināšanu slimnīcām no 115,6 līdz 185,9 latiem, šim mērķim novirzot papildu 10,2 miljonus latu. VM uzskata, ka algu paaugstināšana slimnīcās pēc finansējuma palielināšanas būs atkarīga no katras slimnīcas iekšējā menedžmenta.

Aģentūras BNS aptaujāto slimnīcu – Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, Vidzemes reģionālās slimnīcas, Liepājas reģionālās slimnīcas un Kuldīgas slimnīcas – vadītāji iepriekš atzina, ka arī pēc tarifu paaugstināšanas neredz iespēju palielināt darbinieku algas, jo finansējums būs jānovirza zaudējumu segšanai un kārtējiem ārstniecības pasākumiem.

BNS, Foto: Edijs Pālens/LETA