Cietumnieki un viņu aizstāvji turpina cīniņu ar cietumsargiem

Eļļu ugunī pielēja vēl mēneša sākumā cietuma vieninieku kamerā atrastais kurpju šņorēs pakāries 29 gadus vecais ieslodzītais Aleksandrs Korņilovs. Ja cietuma administrācija uzskata, ka tā ir pašnāvība, tad ieslodzīto pārstāvji ir pārliecināti, ka patiesība tiek slēpta un pie Korņilova nāves esot vainīgi cietumsargi.

Pirms tam ieslodzītie paziņoja, ka jau aprīļa beigās viņi ir izsludinājuši bada streiku, jo karcerī viņiem atņemot personīgos traukus un liekot ēst no koplietošanas traukiem, kas neesot higiēniski un draudot ar slimību izplatīšanos. Vēl pirms tam kāds ieslodzītais pret cietumu administrāciju iesniedza sūdzību, jo viņa kamerā esot pārāk daudz blakšu. Pēdējā laikā šādas un līdzīgas cietumnieku sūdzības par Daugavgrīvas cietumu birst kā no pārpilnības raga.

Cietuma administrācija - gan Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte, gan Daugavgrīvas cietuma priekšnieks Valērijs Tverdovs - visus apvainojumus noliedz un teic, ka ieslodzīto tiesību aizstāvju organizācija „Gara spēks”, kura izplata šīs ziņas, nekaunīgi melo. Cietumā viss esot kārībā un nekādi bada streiki nenotiekot!

Pagājušās nedēļas nogalē „Gara spēks” Daugavpilī sarīkoja preses konferenci, kurā pastāstīja par viņuprāt drausmīgiem apstākļiem Daugavpils cietumā. Cietuma administrācijas pārstāvji uz šo konferenci neieradās, jo uzskatīja, ka „Gara spēks” nodarbojas ar nomelnošanu.

Tverdovs jau iepriekš teicis, ka „Gara spēka” mērķis ir viens – situācijas destabilizācija cietumā un sabiedrībā kopumā. Nav arī izslēgts, ka tā ir provokācija.

„Īpašu satraukumu rada fakts, cik viegli un nekaunīgi sabiedrība tiek barota ar šāda veida „sensācijām”. Runa jau nav par parastu struktūru, bet gan īpaša režīma iestādi, kurā katrs neuzmanīgi izteikts vārds tiek uztverts īpaši saasināti, specifiski, bieži vien pārprasts. Sekas varētu būt neprognozējamas,” Tverdovs sacījis Rīgas krievu laikrakstam „Čas”.

Ieslodzītie savas bļodiņas sargā tāpat kā vecticībnieki

„Gara spēks” pārstāvji pastāstīja, ka aptuveni 25% ieslodzīto ir HIV inficētie, katrs otrs slimo ar hepatītu un medicīniskā aprūpe esot zem katras kritikas. Tādēļ ieslodzītie uzskata, ka lietojot koplietošanas traukus, viņi var inficēties ar neārstējamām slimībām. Tāpat ieslodzītajiem esot pazemojoši lietot to pašu krūzi vai bļodiņu, kuru ir lietojis pasīvais homoseksuālis. Tiem cietumniekiem, kuri nonākot karcerī, iespēja izvēlēties traukus esot liegta.

Daugavpils portāls din.lv citē „Gara spēka” aktīvista Borisa Klopcova, kurš pats 34 gadus ir pavadījis ieslodzījuma vietās, teikto: „Es to varētu salīdzināt ar vecticībniekiem, kuri vienmēr ļoti jūtīgi uztvēruši attieksmi pret traukiem. Nav noslēpums, ka daudzi cietumnieki ir HIV inficētie un slimo ar hepatītu. Izglītoti cilvēki zina, ka ar HIV nevar inficēties, lietojot kopīgus traukus, bet ne tik izglītoto cietumnieku vidē klīst runas, ka kāds ir inficējies, lietojot svešu šķīvji, un sākas panika. Jāteic, ka šāda prakse (koplietošanas trauku lietošana) tiek īstenota tikai Daugavgrīvas cietumā, citos cietumos uz karceri līdz ar citiem higiēnas priekšmetiem ļauj ņemt līdzi arī bļodiņu. Trauki – tas ieslodzītajiem ir ļoti būtisks jautājums.”

Preses konferencē piedalījās arī Renārs Freijs, kurš tikai pirms divām nedēļām ir iznācis no cietuma. Arī viņš neskopojās ar pārmetumiem Daugavgrīvas cietuma vadībai – kopā ar viņu 25 kvadrātmetrus plašajā kamerā dzīvoja vēl astoņi ieslodzītie. Divstāvu gultas, galds, sols un klozetpods – tās arī esot bijis viss kameras apmēbelējums, kas, pēc viņa domām, neatbilst nekādām „Eiropas normām”. Vienīgās „izklaides” katru dienu esot vienu stundu ilgā pastaiga un pārbaudes – sasaukšanās divas reizes dienā. Un viss…