Koalīcija panāk vienošanos par grozījumiem referendumu ierosināšanas kārtībā

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas vietniece Inese Lībiņa-Egnere norādīja, ka tādējādi līdz 2015.gadam par savu naudu likumdošanas iniciatīvas autoriem būs jāsavāc 50 tūkstoši vēlētāju parakstu. Patlaban par savu naudu likumprojekta autoriem jāsavāc vien 10 tūkstoši parakstu, taču pēc 2015.gada par savu naudu būs jāsavāc visi – vienas desmitās vēlētāju daļas jeb aptuveni 150 tūkstoši parakstu.

Tādējādi panāktais kompromiss arī apmierina prezidenta vēlmi, kurš, nododot likumprojektu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, aicināja izvērtēt iespēju piedāvātās izmaiņas attiecībā uz parakstu skaita prasībām noteiktā apmērā iedarbināt ātrāk nekā 2015.gadā.

Čepāne norādīja, ka paātrināt jaunās likuma kārtības stāšanos spēkā nav īsti iespējams, jo eksperti ir apstiprinājuši, ka elektroniskā paraksta ieviešana ir sarežģīts process un, ja ļoti intensīvi strādātu, likums varētu stāties spēkā tikai pusgadu ātrāk.

Viņa paskaidroja, ka šāds nepieciešamo parakstu skaits ir samērīgs, jo parakstus varēs apstiprināt pie notāra, bāriņtiesā, pašvaldības institūcijās, kas veic notariālas darbības, kā arī novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Paredzams, ka minētā norma stāsies spēkā līdz ar likuma apstiprināšanu, nevis tikai 2015.gadā.

Komisijas vadītāja arī minēja, ka maksa, ko drīkstēs pieprasīt par paraksta apstiprināšanu, nedrīkstēs pārsniegt administratīvos izdevumus. Viņa prognozē, kas tas varētu izmaksāt latu vai pat mazāk. Šāda norma gan neattieksies uz zvērināta notāra pakalpojumiem.

Čepāne gan uzsvēra, ka referenduma par Saeimas atsaukšanu ierosināšanai pirmajā parakstu vākšanas kārtā paliks spēkā jau esošais nepieciešamo parakstu skaits – 10 tūkstoši. Gluži tāpat kā par likuma ierosināšanu, tālāko parakstu vākšanu uzņemsies Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), bet no 2015.gada 1.janvāra būs viena parakstu vākšanas kārta, kurā iniciatoriem būs jāsavāc aptuveni 150 tūkstoši parakstu.

Grozījumi likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kas tika izstrādāti pēc divvalodības referenduma, paredz atteikties no Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas posma un uzliek par pienākumu iniciatīvas autoriem savākt desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 tūkstošus parakstu par saviem līdzekļiem.

Valsts prezidents gan secināja, ka jaunā kārtība nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu, tamdēļ nodeva likuma grozījumus otrreizējais caurskatīšanai Saeimā.

Patlaban referendumu ierosināšanai paraksti tiek vākti divos posmos. Ja likumprojekta iniciatori pirmajā kārtā savāc ne mazāk kā 10 tūkstošu vēlētāju parakstus, tad Centrālā vēlēšanu komisija sāk parakstu vākšanas otro posmu, kuru finansē valsts un kurā jāsavāc ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju parakstu jeb aptuveni 150 tūkstoši parakstu.