Dzīve svešumā: pensija garantēta, un pa degunu arī var dabūt

Nupat satiku bijušo skolasbiedru, kurš pirms gada pārcēlās uz Skotiju. Strādā veikalā, ar darbu un peļņu ir apmierināts, priekšniecība ciena un slavē. Tomēr ārpus darba, ejot uz krogiem, puisis ir iemācījies dažas viltības.

Skoti, kas savulaik deva krietnu pretsparu angļiem, esot diezgan kauslīgi, un svešzemnieki viņiem nemaz tā nepatīk. Iespēja, ka Austrumeiropas censoņi, kas godīgi notriec savu naudiņu, norausies no vietējiem patriotiem, ir diezgan liela. Tāds varot pieslāt pie galdiņa, izdzert svešu alus kausu un tad pikti apjautāties, no kurienes esi. Ak, tad, latvietis!? Vai polis, vai lietuvietis.

Mūsu tautietis šādiem gadījumiem lieto sīku, bet iedarbīgu triku – paziņo, ka ir krievs. Pret šo tautību skotu brašuļiem ir respekts, un viņi nekavējoties atceroties, ka ir darāms kas cits un labāks.

Toties pēc piecu gadu centīga darba, maksājot nodokļus, arī viesstrādniekiem ir garantēta vecumā minimālā pensija. Tāpēc tautietis un daudzi citi arī ir gatavi paciest neērtības skotu krogos.