VID Finanšu policiju un Muitas policiju tomēr neapvienos

Šo likumprojektu atbalstīja 40 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības, nacionālās apvienības un "No sirds Latvijai". Pret bija 22 parlamentārieši no "Vienotības" un Latvijas Reģionu apvienības, bet vēl 29 "Saskaņas" un "Vienotības" pārstāvji balsojumā atturējās.

Iepriekš VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā norādīja, ka VID jau ir paveikts liels darbs Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanas sagatavošanā, tāpēc Pelēkā pauda cerību, ka grozījumi likumā nekavēsies un jaunā struktūra varēs sākt strādāt no 2017.gada 1.janvāra. Vienlaikus Pelēkā informēja, ka, apvienojot abas struktūras, samazināsies vadītāju skaits, bet tiks palielināts izmeklētāju skaits.

Finanšu ministrija iepriekš skaidroja, ka šādas izmaiņas jāveic, lai veicinātu VID uzdevumu efektīvu izpildi, korupcijas risku samazināšanos, sabiedrības uzticību un optimizētu VID struktūrvienības.

Pašlaik VID ir divas izmeklēšanas iestādes - Finanšu policija, kā arī Muitas policija, kas veic operatīvo darbību un izmeklēšanu, lai atklātu un novērstu noziedzīgus nodarījumus muitas lietu jomā.

Kā ziņots, likumprojekti par reformām VID ir izraisījuši domstarpības valdošās koalīcijas partijās.

Pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes politiķi pauda, ka Saeima šonedēļ neskatīs Kriminālprocesa likuma grozījumus, kas neguva Juridiskās komisijas atbalstu, bet grozījumus likumā par VID parlamenta vairākums varētu atbalstīt. Tomēr, pretēji paustajam, Saeima šodien skatīja abus likumprojektus, un šis jautājums izraisījis domstarpības starp valdošās koalīcijas politiķiem.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) trešdien LTV sacīja, ka valdības piedāvātās izmaiņas "iestrēgušas" Saeimā un to "iebremzējuši" koalīcijas partneri no "Vienotības".

Savukārt "Vienotība" paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pauda, ka Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Kriminālprocesa likumā un likumā par VID ir juridiski nepieņemami.