Labas gribas manifestu kopumā parakstījuši nepilni 4000 iedzīvotāju
Labas gribas manifestu līdz šim kopumā parakstījuši 3899 cilvēki, un aktīvā parakstīšanās ir beigusies, informēja prezidenta Preses dienestā.
Manifesta idejas aizsākās ar tēzēm, kuras mācītājs Juris Rubenis iesniedza Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijai Rīgas pilī 7.februārī diskusijas "Garīgā dimensija un politika" laikā. Valsts prezidents, konsultējoties ar tēžu autoru un Saeimas komisijas vadītāju Ilmāru Latkovski, nolēma uzrunāt atsevišķus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus ar aicinājumu parakstīt manifestu. Prezidents manifestu parakstīja šā gada 13.februārī, un pēc tam Valsts prezidenta kanceleja organizēja iespēju, lai manifestam varētu pievienoties plašāka sabiedrība jeb ikviens, kas to vēlēsies.
Labas gribas manifests sākas ar apņēmību ieguldīt savus spēkus, lai veicinātu izpratni un izlīgumu starp dažādiem Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem.
"Mēs esam vienojušies kopīgā mīlestībā un cieņā pret Latviju kā mūsu visu dzimteni. Mēs uzskatām, ka mīlēt Latviju un rūpēties par tās nākotni nozīmē mīlēt un cienīt tās unikālo vēsturi, latviskās tradīcijas, kultūrtelpu un latviešu valodu. Mīlēt Latviju nozīmē mīlēt un cienīt citas Latvijas telpā mājojošās tradīcijas un kultūras, visu tautību cilvēkus, kam Latvija ir mājas," norādīts manifestā.
Tajā uzsvērts, ka pilnvērtīga sabiedrības integrācija ir iespējama, tikai sasniedzot dziļāku un plašāku apziņas attīstības līmeni. "Tāpēc mēs izvēlamies nekultivēt cilvēka zemākos instinktus un ēnas, bet veicināt mūsu visu izaugsmi."
"Mēs apzināmies, ka agresija un naids vienmēr pagriežas pret tiem, kas to iniciējuši. Mīlestībā pret Latviju mēs apņemamies neveicināt naidu, agresiju un neiecietību. Mēs atsakāmies gūt labumu no bailēm un lietot agresīvu leksiku. Mēs mācīsimies agresīvi nereaģēt uz agresiju, ko pauž radikāli un neiecietīgi cilvēki," uzsvērts manifestā.
Paziņojumā pausta pārliecība, ka jebkura problēma ir atrisināma savstarpējas cieņas un atbildības pilnā dialogā starp ieinteresētajām pusēm.
"Mēs vēlamies pārspēt katrs savu egocentrismu ar pārliecību, ka tas ir īstais ceļš pretī lielākam mūsu sabiedrības briedumam un brīvībai. Mēs dzīvojam sarežģītā pasaulē, taču uzskatām, ka mūsu aicinājums ir celt tiltus starp atšķirīgiem cilvēkiem arī tad, ja tas nozīmē atstāt komforta zonu, kļūt neaizsargātam, ievainojamam un panest pretrunu spriegumu," teikts dokumentā.
Tajā pausta arī atziņa, ka vienīgais ceļš, kā pārspēt pretrunīgās pagātnes pēdas, ir savstarpēja piedošana un atsacīšanās no rēķināšanas, kurš vairāk vainīgs.
"Mēs apzināmies, ka piedošanas mācīšanās prasa daudz pūļu un laika, bet mēs vēlamies to īstenot mūsu Latvijas valsts, sabiedrības un mūsu bērnu nākotnes vārdā, tādēļ aicinām visus labas gribas cilvēkus, kuriem dārga Latvijas nākotne, pievienoties šim aicinājumam, apliecinot to ar savu parakstu," teikts manifesta noslēgumā.
Starp labas gribas cilvēkiem ir arī sabiedrībā populāras personības ‒ Marija Naumova un "Prāta Vētras" mūziķi, Georgs Andrejevs, Mārcis Auziņš, Ojārs Spārītis, Ivars Knēts, Tālavs Jundzis, Jānis Streičs, Gundars Āboliņš, Solvita Āboltiņa, Ingrīda Latimira, Gundars Daudze, Indulis Emsis, Jānis Dūklavs, Anatolijs Gorbunovs, Andris Teikmanis, Edgars Rinkēvičs, Žaneta Jaunzeme-Grende, Maija Baltiņa, Karina Pētersone, Juris Ekmanis un citi.
