LU Akadēmiskajā bibliotēkā būs skatāma izstāde "Vidzemes lībieši un viņu pēcteči"
Latvijas Universitātes Akadēmiskā bibliotēka nākamajā piektdienā, 17.augustā, plkst.16 atklās Pāles novadpētniecības muzeja ceļojošo izstādi "Vidzemes lībieši un viņu pēcteči", informēja Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) pārstāve Ilga Tālberga.
Pāles novadpētniecības muzeja ceļojošās izstādes "Vidzemes lībieši un viņu pēcteči" autores ir vēsturnieces Rasma Noriņa un māksliniece Inta Brinkmane. Izstāde veidota sadarbībā ar LZA īsteno locekli Saulvedi Cimermani, P.Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju, J.Prīmaņa anatomijas muzeju, LU Akadēmisko bibliotēku, Ainažu jūrskolas, Limbažu un Salacgrīvas muzejiem.
Ekspozīcija veidota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un privāto ziedojumu atbalstu 2009.gadā. Tās atklāšana notika reizē ar Vidzemes lībiešu pēcteču pirmo saietu. Pirmo reizi vienkopus apkopota gadsimtu gaitā uzkrājusies informācija par Vidzemes lībiešiem, sākot ar vācbaltu novadpētnieku atziņām, beidzot ar mūsdienu vēsturnieku atzinumiem. Sniegts neliels ieskats arī Vidzemes lībiešu antropoloģiskajā raksturojumā.
Vidzemes lībiešu dzimtu vēsture ir ieinteresējusi Pāles novadpētniecības muzeja speciālistus kopš 1996.gada. Rūpīga darba rezultātā, izmantojot vispusīgus, pirmoreiz apgūtus vēstures avotus, tapis unikāls pētījums.
Demogrāfiskās un kultūrvēsturiskās ziņas smeltas no pirmavotiem - no Pēterburgas Ķeizariskās Zinātņu akadēmijas akadēmiķa Andresa Jūhana Šēgrēna 1846.gadā sastādītā Svētciemā dzīvojušo un lībiski runājušo ļaužu saraksta.
No 2001.gada līdz 2003.gadam pētnieki apsekoja visas šajā sarakstā minētās Svētciema sētas, kurās 1846.gadā dzīvoja lībieši. Un pievienoja Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos iegūtos materiālus, Limbažu, Salacgrīvas, Umurgas, Viļķenes draudžu arhīvos, ģimeņu krājumos saglabātos dokumentus, arī dzimtu locekļu stāstījumus.
Izstādes astoņas slejas stāsta par Ādmīdiņu, Bisnieku, Feldmaņu, Gīzu, Kariņu, Lielnoru un Zīlemaņu dzimtām, kā arī sniedz ieskatu tobrīd mazāk pētīto dzimtu vēsturē. Būtiska izstādes daļa ir Ādmīdiņu, Bisnieku - Priediņu, Girgensonu, Gīzu, Jēkabsonu, Kalēju, Kariņu, Lielnoru, Pļaviņu un Zīlemaņu plašie "dzimtu koki".
"Runājot par lībiešiem Vidzemē, bieži tiek lietots jēdziens - izmiruši. Lai izprastu īstenību, jāiepazīst šī izstāde. Vēstures gadsimtu gaitā Vidzemes lībieši ir saplūduši ar igauņiem, latviešiem un citu etnosu piederīgajiem," teica Tālberga.
LETA
