Olimpiskais "fui"!
Jau kopš Senās Grieķijas laikiem viens no Olimpiādes svarīgākajiem pamatprincipiem ir bijusi miera uzturēšana. ANO to pat pasludināja kā rezolūciju 1992.gadā, un arī briti tam tam šogad pievērsa īpaši lielu uzmanību, bet beigu beigās tas ne vienmēr līdzēja.
Pēcolimpiādes gaisotnē, atskatoties uz sacensībām, bieži komentētāji ir lielākie grēcinieki, tīšām vai netīšām pārkāpjot ētikas normas. Starp komentāriem neviļus var dzirdēt frāzes, ka melnādānie ir ātrākie skrējēji vai jaunās ķīniešu vingrotājas ir labākas, jo viņas ir citādākas. Šīs olimpiskās spēles gan tika pavadītas bez lielākiem vai mazākiem komentētāju pārteicieniem. Lielākās ķezās iekļuva paši sportisti, treneri un viņu fani.
Sensacionālās Je Šiveņas uzvaras kompleksajos 200 un 400 metru peldējumos, sasniedzot arī pasaules rekordu un pat pēdējos 50 m brīvajā stilā nopeldot ātrāk nekā viņas ekvivalents vīriešu sacensībās Raens Lohte, satricināja daudzus. Kā gan sešpadsmitgadīga ķīniešu peldētāja spēja panākt kaut ko tik neiedomājamu? ASV peldēšanas treneris un Pasaules peldēšanas treneru asociācijas vadītājs Džons Leonards, jau ieraugot peldējumu, uzreiz to nosauca par „dīvainu un traucējošu”. Leonards gan vēlāk diplomātiski piebilda „Saukt to tieši par dopingu ir pāragri.” Diezgan dīvaini, ka jaunā ķīniete, kura jau 14 gadu vecumā uzvarēja Āzijas peldēšanas sacensībās 2010. gadā, sasniedzot tā gada ātrāko laiku pasaulē, saņēmusi ne vienu vien pārmetumu par iespējamu dopingu, bet lietuviešu Ruta Meilutīte, kuras fiziskā forma ir tuvāka līdzšinējām ātrākajām peldētājām, uzvarot savās pirmajās lielajās sacensībās jebkad, tika gluži vai dievināta. Neapšaubāmi, abas ir godājamas sportistes, kas, pārvarējušas savus spēkus, izcīnīja uzvaras, bet tik dažāda attieksme viņu izcelsmes dēļ ir neattaisnojama. Arī dopinga analīzes ķīnietei bija negatīvas. Pats spožākais, ko ASV treneris izdarīja, - viņš ne tikai neatvainojās sportistei un Ķīnas olimpiskajai komandai, bet teica, ka tā ir normāla prakse, ka tiek apšaubīti sensacionāli labi rezultāti un ka viņam ir tas jādara. Par savu komandas zvaigzni Maiklu Felpsu, kurš labojis rekordu medaļu skaita ziņā, Leonards gan nav līdz šim teicis neko sliktu.
Par Pērlhārboru
9.augustā, tieši 67 gadus pēc atombumbas nomešanas Nagasaki pilsētā Japānā, sēru dienā, notika futbola finālmačs sievietēm starp ASV un Japānas izlasēm, kuras šajā sporta veidā ir mūžīgās sāncenses. ASV uzvarēja ar 2:1, revanšējoties par 2011.gada zaudējumu Pasaules kausa izcīņas finālā. Nepatīkamākais gan ir nevis uzvara vai zaudējums, bet līdzjutēju attieksme.
Neilgi pēc uzvaras tviteris tika pārplūdināts ar rasistiskiem komentāriem pret Japānu un ‘Payback for Pearl Harbour’ iekļuva pat populārāko tvītošanas tendenču topā. Lai gan viennozīmīgi var apgalvot, ka tie nav visi ASV futbola fani, tomēr šādas nianses parādīšanās ir aizdomāšanās vērta, jo tie nebija tikai viens vai divi komentāri.
Tviteris kļuva par naida kurināmo aparātu jau olimpiādes sākumā. Šoreiz gan skaļāki vaininieki ir sportisti, nevis fani. Šveiciešu futbolists Mišels Morganella tika padzīts no nacionālās izlases jau pēc divām spēlēm olimpiādēm. Iemesls - viņa rasistiskie izteikumi par Dienvidkorejas futbolistiem pēc spēles, kurā Šveice zaudēja ar 1:2 nākamajiem bronzas medaļniekiem. Jaunais sportists (23 gadi) nespēja savaldīt savus izteikumus un tviterī ielika ziņu, ka dienvidkorejieši „varētu sadegt”, vienlaikus arī nosaucot viņus par „baru mongoloīdu”. Vēlāk viņš atvainojās, bet izskatās, ka aizsargs tuvākajā laikā neturpinās piedalīties izlases mačos, kuros būtu jāreprezentē sava valsts pēc vislabākajiem standartiem.
Tvitera dēļ cita sportiste - grieķu trīssoļlēcēja Voula Papakristo nemaz netika pie piedalīšanās olimpiskajās spēlēs. „Ar tik daudz imigrantiem no Āfrikas Grieķijā izskatās, ka Rietumnīlas moskītiem būs beidzot ēdiens no mājām.” Gan imigranti no Āfrikas reģiona, gan cīņa ar moskītiem ir problēmas, ar ko pašreiz cīnās Grieķija. Šāds ieraksts negāja pie sirds ne Grieķijas Olimpiskajai komitejai, ne daudziem viņas sekotājiem, un dažas dienas pirms olimpiādes sākuma viņa tika izslēgta no nacionālās komandas. Pati sportiste ik palaikam ierakstot kādu politisku piezīmi un ir kvēla galēji labējas politikas atbalstītāja.
Ja nedrīkst citus, tad drīkst savējos
Ažiotāžu izraisīja ne tikai notikumi, kuros apspriestas citas nacionalitātes, bet pat klajš rasisms vienas tautas ietvaros. Britu laikraksts „The Daily Mail”, kas tradicionāli bijis vairāk labējās politikas atbalstītājs, īsi pirms olimpiādes publicēja rakstu, kurā apgalvoja, ka 61 Lielbritānijas olimpiskās komandas pārstāvis ir ‘plastisks brits’ un ir apšaubāma viņa piederība valstij. Paši sportisti bija ļoti neapmierināti ar šādu pavadījumu uz olimpiskajām spēlēm, kas notiek pašu mājās.
ASV medijiem arī gadījušies „netīši” atgadījumi. Olimpiādes laikā ziņu kanāls Fox pārraidīja programmu, kurā apšaubīja dažu olimpiešu patriotismu, kas viņiem ir ļoti jūtīga tēma. Lielākoties tika izmantoti melnādainie sportisti kā piemēri, kuri iepriekš izteikušies pozitīvi par pašreizējo ASV prezidentu Baraku Obamu. Īpaši raidījumā tika izcelta vienīgā melnādainā ASV vingrotāju komandas pārstāve Gebija Duglasa un olimpiskā čempione tenisā Serēna Viljamsa.
Jānis Pilsētnieks/Kasjauns.lv/Foto: LETA/AFP, LETA/EPA, ekrānšāviņi no twitter.com