Latviešu un krievu ģimenes sākušas mainīties ar bērniem

Pirmais par Bērnu apmaiņas programmu sāka runāt Saeimas deputāts Andrejs Judins. Šī gada pavasarī intervijā „Latvijas Avīzei”, komentējot situāciju pēc divvalodības referenduma, viņš aicināja atsaukties tās latviešu ģimenes, kas gribētu uz nedēļu vai ilgāku laiku savā ģimenē uzņemt krievvalodīgus jauniešus, kuri vēlas iepazīties ar latviešu tradīcijām, paplašināt savu redzesloku arī citos latviešiem būtiskos jautājumos, jo krievvalodīgajam puisim vai meitenei, kas dzīvo Purvciemā, iespējams, nav savas omītes laukos, kas palīdzētu ieraudzīt citu Latviju.

Deputāta viedoklis izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Netrūka arī kritiķu. Īpaši izcēlās vairāki krievu valodā rakstošie laikraksti, kuri šo ideju pasniedza kā deputātu mēģinājumu atņemt bērnus krievu ģimenēm un nodot viņus latviešiem smadzeņu skalošanai, identitātes atņemšanai un asimilēšanai. Arī Saeimas kuluāros netrūka smīnētāju. Taču tajā pašā laikā deputāta Judina e-pasts pildījās ar vēstulēm no ģimenēm, kuras pauda gatavību iesaistīties šādā programmā. „Man ir prieks, ka šī ideja ir sākusi īstenoties. Tā ir laba iespēja kaut ko reālu darīt sabiedrības saliedētības veicināšanai," teica deputāts. Deputāts uzsvēra, ka šādā programmā nevienu nevar piespiest iesaistīties, tā iespējama tikai uz brīvprātīgas līdzdarbošanās un savstarpējās uzticības pamata. Turklāt apmaiņa iespējama abos virzienos – mazākumtautību bērni dzīvos latviešu ģimenēs un latvieši – krievu.

Projektam piešķir 20 000 latu

Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) šim mērķim piešķīris 20 000 latu lielu finansējumu no valsts budžeta un apstiprinājis piecu organizāciju projektus, kuri īstenos Bērnu apmaiņas programmu. Saskaņā ar nolikumu projektu organizatori segs ģimenēm izdevumus par bērna uzņemšanu, ēdināšanu, transportu (seši lati dienā). Tāpat ģimenēm tiks segta kopīga kultūras un sporta pasākumu apmeklēšana 80 latu apmērā.

Programmu realizēs biedrība „AFS Latvija”, interešu centrs „Pēcskola”, Latvijas Sarkanā Krusta Preiļu komiteja, multikulturālās integrācijas centrs „Varavīksnes laiva” un nodibinājums „Iespējamā misija”. Vidēji katrs projekts izmaksās 3000 – 4000 latus, raksta „Latvijas Avīze”.

SIF sekretariāta direktore Aija Bauere saka: „Projektos paredzēts iesaistīt ap 100 bērnu. Īstenībā šādā apmaiņas programmā tiek iesaistīti arī vecāki, skolotāji, dalībnieku radi un draugi, tāpēc mēs sagaidām, ka šī programma izskanēs plašākā sabiedrībā, ne tikai iesaistītajās ģimenēs. Mēs sagaidām, ka programmas rezultāts varētu būt šāds – bērni un viņu vecāki dziļāk apzināsies kultūru dažādību, spēs novērtēt tradīciju nozīmi, kā arī apzināsies tādu vērtību kā piederības sajūta savai valstij un arī savai tautai.”

Apmaiņā tiks iesaistīti 5. līdz 9. klašu skolēni un viņu ģimenes, kas ikdienas saziņā lieto latviešu vai krievu valodu. Saskaņā ar nolikumu vismaz vienam ģimenes loceklim jābūt labām otras valodas zināšanām, ģimenei jābūt spējīgai nodrošināt atbilstošus sadzīves apstākļus bērnam. Viesģimenei tāpat jānodrošina uzņemtais bērns ar vismaz divu kultūras, sporta, atpūtas, valsts svētku vai citu pasākumu apmeklējumu.

Intrešu centra „Pēcskola” vadītāja Inita Bišofa (Saeimas deputāte no Reformu partijas) „Latvijas Avīzei” pastāstīja: „Mūsu interešu centrs Liepājā darbojas jau desmit gadus, un mūsu lokā ir ne viena vien ģimene, kas varētu iesaistīties projektā. Ar dažām jau runājām pirms projekta rakstīšanas, un tās ir izrādījušas interesi.”

Centrs ieplānojis projektā iesaistīt vismaz 18 ģimenes (deviņas latviešu un deviņas mazākumtautību). „Pirms apmaiņas šīs ģimenes, protams, satiktos, lai varētu iepazīties, iegūt viens otra uzticību un pārliecinātos, ka tām ir kopīgas intereses,” uzsvēra Bišofa. Programma ilgs līdz novembra beigām, un šajā laikā bērni viesģimenē pavadītu sešas dienas – 31. augustā, divas dienas septembrī un trīs dienas oktobrī skolēnu brīvlaikā. Projekta noslēgums plānots 18. novembrī ar kopīgu pasākumu visām iesaistītajām ģimenēm.

Cer uz savstarpējo lojalitāti

Arī biedrības „AFS Latvija” (organizācija, kas nodrošina starpkultūru mācīšanās iespējas) pārstāve Ieva Rībena pārliecināta, ka ar ģimeņu atsaucību problēmu nebūs. Mūsu cilvēki dodas uz skolām un stāsta jauniešiem par iespējām mācīties ārzemēs, tagad pie reizes informēsim arī par iespēju veikt šādu apmaiņu tepat Latvijā,” skaidroja Rībena. Vienīgā prasība no organizatoru puses, lai tā nebūtu vienkārši dzīvošanās pa laukiem, bet lai pa ceļam kopā iebrauktu arī kādā muzejā vai kaut vai uzspēlētu peintbolu.. „AFS Latvija” plāno projektā iesaistīt vismaz 20 ģimenes.

Savukārt Latvijas Sarkanā Krusta Preiļu komiteja plāno apmaiņā iesaistīt 23 skolēnus no Preiļu un Riebiņu novadiem. „Šie novadi ir ar izteiktu kultūras kolorītu un lielu tautību daudzveidību. Šeit dzīvo krievi, latvieši, poļi un citas tautības. Tādēļ labprāt izmantojām šo programmu, lai veicinātu savstarpējo lojalitāti,” pastāstīja organizācijas pārstāve Ineta Anspoka.