Speciālisti: agresīva skolēna izslēgšana no skolas apdraud viņa pamatvajadzības
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir teikts, ka pamatvajadzības ir ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība, tādējādi bērna izslēgšana no skolas kaut uz neilgu laiku apdraud pamatvajadzību apmierināšanu.
Kā informēja Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei" vadītāja, Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāna palīdze Gunta Kraģe, projekta komandu satrauc sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos", kas paredz agresīviem skolēniem liegt iespēju apmeklēt skolu.
Speciālisti norāda, ka spēkā esošie normatīvie akti jau tagad ļauj risināt problēmas ar agresīviem skolēniem, tādēļ jaunu izstrāde nav nepieciešama.
"Uzskatām, ka noteikumi sagatavoti pārsteidzīgi, to saturs nav izdiskutēts starp visām iesaistītajām pusēm - skolotājiem un skolu administrāciju pārstāvjiem, mediķiem, psihologiem, vecākiem un skolēniem, ko apstiprina pretrunīgie viedokļi presē. Noteikumi nepiedāvā sistēmisku pieeju problēmas risināšanā, pat ja tā domāta kā galējā rīcība sarežģītos un citādi neatrisināmos gadījumos. Noteikumi paredz uzlikt lēmumu pieņemšanas atbildību uz skolas pleciem, tomēr gribam uzsvērt, ka skola nav administratīva institūcija un šādi lēmumi būtu jāpieņem sadarbībā ar sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām. Gribam arī uzsvērt, ka valstī spēkā esošie normatīvie akti dod iespēju šo problēmu risināt, nepieņemot jaunus dokumentus," stāstīja Kraģe.
Projekta vadības komanda iesaka pievērst uzmanību Satversmē un Bērnu tiesību aizsardzības likumā teiktajam, ka persona (arī bērns) nedrīkst pārkāpt citu cilvēku tiesības un brīvības, ievērojot savas tiesības. Arī Izglītības likumā ir teikts, ka bērnam ir jāievēro citu cilvēku tiesības. Tas nozīmē, ka agresijas izpausmju gadījumos, kad citu cilvēku tiesības tiek pārkāptas, netiek ievērotas minētās normas.
"Ja agresijas izpausmes ir veselības problēmu ārējās pazīmes vai audzināšanas kļūdu rezultāts, arī tad var pamatoties uz normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā," uzsver projekta īstenotāji. Civillikumā ir teikts, ka vecāku pienākums ir rūpēties par savu bērnu. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu - garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.
Savukārt bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Par vecāku pienākumu nepildīšanu vai aizgādības tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, bērna fizisku sodīšanu, kā arī cietsirdīgu izturēšanos pret viņu vecāki saucami pie likumā noteiktās atbildības. Tas norāda uz vecāku atbildību, kura no tiem arī būtu pieprasāma.
"Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir noteikts arī pašvaldības sociālā dienesta uzdevums - sniegt sociālos pakalpojumus vai organizēt to sniegšanu ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, audžuģimenēm, aizbildņiem, kas nozīmē, ka gadījumos, kad vecāki nenodrošina bērna veselībai un attīstībai labvēlīgus apstākļus, nerisina agresijas izpausmju problēmas, sociālais dienests var iesaistīties un pieņemt atbilstošus lēmumus par speciālistu piesaisti, lai konstatētu problēmas cēloņus," teica Kraģe.
Viņa norādīja, ka gadījumos, kad vecāki šos pienākumus nepilda, ir iespējams vecāku tiesības ierobežot, iesaistot bāriņtiesas, kurām ir tiesības pieņemt lēmumus, kas ir bērnu interesēs tai skaitā par vecāku tiesību ierobežošanu.
"Uzskatām, ka, šīs problēmas risinot bez sistēmiskas un pamatotas pieejas, skolēns, kuram ir problēmas, kuras tiek izpaustas ar agresīvas uzvedības palīdzību, tiek izstumts no izglītības sistēmas, tādējādi radot vēl lielākus sociālās atstumtības riskus," uzsver speciālisti.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais noteikumu projekts paredz, ka situācijās, kad pirmo reizi konstatēta skolēna rīcība, kas apdraud viņa paša vai citu skolēnu drošību, veselību vai dzīvību, izglītības iestādes vadītājs rakstiski brīdina vecākus par turpmāko rīcību, ja skolēna rīcības rezultātā radīsies atkārtots apdraudējums. Vienlaikus par šādu brīdinājumu tiks informēta arī pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists un bāriņtiesa.
Atkārtota apdraudējuma gadījumā, pamatojoties uz pedagoģiskās padomes sēdes ieteikumiem, izglītības iestādes vadītājs būs tiesīgs ar rīkojumu noteikt pamatizglītības programmā paredzētā mācību satura apguvi ģimenē, bet ne ilgāk par vienu mēnesi mācību gadā. Par mācību satura apguvi šajā laika posmā būs atbildīgi vecāki, taču rīkojumā tiks noteikta kārtība, kādā skolēns saņems pedagogu konsultācijas un kā pedagogi novērtēs skolēna mācību sasniegumus laikā, kamēr mācību satura apguvi nodrošina ģimenē.
Ne vēlāk kā trīs dienu laikā par šādu rīkojumu rakstiski būs jāinformē vecāki, pašvaldības izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības speciālists, bāriņtiesa un sociālais dienests. Minēto iestāžu kompetencē būs jāvērtē situācija un jākoordinē pasākumi situācijas risināšanai, lai bērns pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties skolā.
Gadījumā, kad objektīvu iemeslu dēļ mēneša laikā no rīkojuma pieņemšanas nebūs iespējas nodrošināt situācijas risinājumu, lai skolēns varētu atgriezties skolā, izglītības iestādes vadītājam būs tiesības pagarināt rīkojumu uz laiku, kas nav ilgāks par diviem mēnešiem. Mācību satura apguve ģimenē vecāku atbildībā nevar būt ilgāka par trim mēnešiem mācību gada laikā.
Skolēna pienākums neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību ir noteikts Izglītības likuma 54.pantā. Ja gadījumā skolēns šo punktu neievēro, izglītības iestādei var rasties pamatotas grūtības nodrošināt skolēnu tiesības uz izglītību.
Patlaban grozījumi ir izsludināti valsts sekretāru sanāksmē un tiek saskaņoti ar sadarbības un sociālajiem partneriem un pēc tam tiks virzīti apstiprināšanai valdībā.
