Gaļas sālīšana, žāvēšana, kūpināšana vai gatavošana mikroviļņu krāsnī neiznīcina trihinellas

Lai izvairītos no saslimšanas ar trihinelozi, uzturā nedrīkst lietot gaļu, kurai nav veikti izmeklējumi trihinellu noteikšanai. Svarīgi arī zināt, ka trihinellu kāpuri, kas ir iekapsulējušies, bojā iet tikai tad, ja gaļu karsē tā, lai temperatūra visās daļās sasniegtu vismaz 71 grādu pēc Celsija skalas, un gaļa šādā temperatūrā tiktu apstrādāta aptuveni divas, divarpus stundas.

Patlaban analīžu savākšanu un veikšanu Latvijā galvenokārt nodrošina Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior", nodrošinot paraugu pieņemšanu visā Latvijas teritorijā.

Kā informē "Bior", trihinellu baktērijas regulāri tiek atrastas gandrīz visos mežacūku gaļas paraugos. Mājas cūku gaļas paraugos šis ļoti izturīgais parazīts ir atrasts 2011.gada jūlija mēnesī iesūtītos divos paraugos. Laboratorijā izmeklētajā cūku gaļā ir diagnosticēts trihinellas veids, kas ir ļoti izturīgs, kā termiski apstrādājot, tā arī saldējot gaļu.

Trihineloze ir infekcijas slimība, ko izraisa parazīts. Ar to iespējams inficēties, lietojot uzturā ar parazīta "Trichinella" kāpuriem inficētu, nepietiekami termiski apstrādātu vai svaigu mājas cūkas vai mežacūkas gaļu, kā arī citu pret trihinelozi uzņēmīgu medījamo dzīvnieku gaļu.

Ar "Trichinella" kāpuriem var būt inficēti gan savvaļas dzīvnieki - mežacūkas, lāči, lūši, vilki, lapsas un žurkas, gan mājdzīvnieki - cūkas, kaķi, suņi un zirgi. Vesels dzīvnieks parasti inficējas, apēdot cita, ar trihinelozi inficēta, dzīvnieka gaļu.

Trihinelozes klīniskā gaita ir ļoti atšķirīga - no bezsimptomu formas līdz pat ļoti smagai gaitai ar letālu iznākumu. Vieglos saslimšanas gadījumos reti kad iespējams noteikt īsto iemeslu un trihineloze tiek diagnosticēta kā gripa vai kāda cita vīrusu slimība.

LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA