NATO ģenerālsekretārs: neesam gatavi tam, kas mums nāk virsū
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite aicinājis organizācijas biedrus ievērojami palielināt aizsardzības izdevumus un stiprināt aizsardzības industriju. Pēc viņa teiktā, pašlaik tiešu draudu sabiedrotajiem nav, taču Krievija tērē milzīgus līdzekļus, gatavojoties ilgai konfrontācijai ar Ukrainu un Ziemeļatlantijas aliansi. Turklāt Eiropas "aizsardzība" gadu desmitiem nav saņēmusi investīcijas un izrādījusies "pārāk maza, pārāk fragmentēta un pārāk lēna", un tas ātri jālabo, uzskata funkcionārs.
Runā, kuras teksts minēts NATO mājaslapā, Marks Rite drošības situāciju raksturo kā "ne visai labu". Pēc viņa teiktā, Krievijas vadonis Vladimirs Putins cenšas "noslaucīt no kartes Ukrainu" un fundamentāli mainīt drošības arhitektūru, kas gadu desmitiem sargājusi Eiropu, raksta "Lsm+".
"Krievijas ekonomika ir nostājusies uz militārajām sliedēm. 2025. gadā tās kopējie militārie izdevumi būs 7 līdz 8% no IKP, ja ne vairāk. Tā ir trešā daļa no Krievijas budžeta - augstākais līmenis kopš Aukstā kara laikiem. Aizsardzības rūpniecība ražo milzīgu daudzumu tanku, bruņumašīnu un munīcijas. Tur, kur Krievijas trūkst kvalitātes, tā ņem ar kvantitāti - ar Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas palīdzību. Tas viss norāda vienā virzienā: Krievija gatavojas ilgai konfrontācijai. Ar Ukrainu. Un ar mums," paziņoja Rite.
Viņš minēja incidentus, kas notikuši un notiek Eiropā un uz tās robežas - no slepkavības mēģinājumiem Vācijā un Lielbritānijā līdz sprādzienam munīcijas noliktavā Čehijā un migrantu "veponizāciju", kurus sūta uz Baltijas valstīm, Poliju un Somiju. Rite apliecināja: tie visi nav izolēti incidenti, bet gan daļa no koordinētas kampaņas, kuras mērķis ir destabilizēt sabiedrības Eiropas valstīs un atsist medības atbalstīt Ukrainu.
Pēc Rites teiktā, Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna cenšas vājināt Ziemeļameriku un Eiropu.
"Es gribu ieviest skaidrību: tiešu militāru draudu mūsu 32 sabiedrotajiem nav. Jo NATO transformējas, lai nodrošinātu mūsu drošību. Izdevumi aizsardzībai pieauga. Jauninājumi paātrinājās. Mums ir vairāk spēka paaugstinātā gatavībā. [..] Bet es uztraucos par rītdienu. Mēs neesam gatavi tam, kas mums tuvojas pēc četriem pieciem gadiem. Briesmas tuvojas pilnā ātrumā. [..] Mums jāskatās patiesībai acīs: tas, kas notiek Ukrainā, var notikt arī šeit."
Ņemot vērā šos draudus, ir ļoti būtiski palielināt aizsardzības rūpniecību Eiropā, lai nodrošinātu šo draudu ilgtermiņa savaldīšanu un atjaunotu mieru. Bet šobrīd nozares stāvoklis nav labs: gadu desmitiem to vājinājusi neinvestēšana un šauras nacionālās intereses, jo kontinentā valdījis miers un aizsardzība kļuvusi par sava veida "papildu opciju".
"Kā rezultātā mūsu [aizsardzības] rūpniecība ir pārāk maza, pārāk fragmentēta un pārāk lēna. Krievija un Ķīna traucas uz priekšu. Mēs riskējam atpalikt. Tas ir ļoti bīstami," paziņoja Rite.
Viņš norādīja, ka alianses dalībnieki uzņēmušies saistības paātrināt industrijas izaugsmi, tagad šīs saistības būtu jāpilda. Tāpēc valdībām jādod kompānijām lieli un ilgtspējīgi pasūtījumi, jāveicina inovācijas nozarē un vienlaikus jānovērš birokrātiskās barjeras, piemēram, pārāk detalizētas specifikācijas iepirkumu veidā.
Lai ilustrētu pēdējo domu, viņš minēja šādu piemēru: viena valsts, pērkot bruņutransportierus, pieprasa, lai aizmugurējās durvis veras pa labi, otra - pa kreisi, trešā grib, lai durvis veras uz augšu. "Es vēršos pie valdībām: beidziet veidot barjeras savā starpā un starp nozarēm, bankām un pensiju fondiem. Nojaukt šīs barjeras, "Viņi tikai palielina ražošanas izmaksas, žņaudz inovācijas un galu galā grauj mūsu drošību."
Visbeidzot, pēc Rites teiktā, vismaz 2% dalībvalstu nacionālā IKP atvēlēšana aizsardzībai ir nepietiekama. Viņš atgādināja, ka aukstā kara laikā Eiropas valstis tam tērēja vairāk nekā 3%, taču pēc tā beigām un "dzelzs priekškara" krišanas atskaitījumi samazinājās. "Pasaule bija drošāka, bet tagad tā nav. [..] varu jums pateikt, ka mums vajadzēs daudz vairāk nekā 2%," apliecināja ģenerālsekretārs, atzīstot, ka tēriņu palielināšana aizsardzībai nozīmē tēriņu samazināšanu citiem uzdevumiem.
