Par braukšanu bez biļetes Rīgā var draudēt 45 latu sods

"Rīgas satiksme" šādas izmaiņas vērtē pozitīvi. Pašreiz maksimālā soda nauda par braukšanu tiek piemērota līdz 5 latiem, par citiem pārkāpumiem - līdz 15 latiem. "Bezbiļetnieku skaits liecina par to, ka dažkārt braukt bez biļetes ir izdevīgāk, nekā to iegādāties. Bargāki sodi varētu sekmēt pretēju efektu, kas ir arī "Rīgas satiksmes" mērķis," norādīja Zaķis.

Vienlaikus "Rīgas satiksme" uzsver, ka soda naudas iekasēšana nav pašmērķis un to nevar samērot ar ienākumiem no biļešu tirdzniecības. 2011.gadā sodīti 68 689 bezbiļetnieki, no kuriem soda naudās iekasēti 202 214 lati.

"Rīgas satiksmes" pārstāvis norādīja - lai jaunos Ministru kabineta noteikumus attiecinātu uz "Rīgas satiksmes" sabiedrisko transportu, jaunie soda apmēri ir juridiski jānostiprina, kas tuvākajā laikā tiks izdarīts. Tikai pēc visu juridisko procedūru pabeigšanas jaunie sodi stāsies spēkā.

Zaķis piekrita, ka, ievērojami palielinot soda naudas, varētu palielināties korupcijas risks kontrolieru vidū, jo bezbiļetniekiem vienkāršāk būtu izkāpt no transporta un sarunāt, ka, samaksājot nedaudz mazāku summu kontrolierim, pārkāpums tiek "aizmirsts", lai tādējādi vēlāk bezbiļetniekam nebūtu jāmaksā daudz lielāks sods un procenti un viņš aiztaupītu sev virkni nepatikšanu.

"Soda naudas palielināšana var radīt paaugstinātu risku, un ar to ir jārēķinās ikvienam pārvadātājam, uz kuru attiecas jaunie noteikumi. "Rīgas satiksme" jau tagad sadarbojas ar dažādās struktūrām un pielieto dažādas metodes, lai korupcijas risks tiktu maksimāli ierobežots. Šādas darbības tiks veiktas arī pēc jauno noteikumu spēkā stāšanās," uzsvēra Zaķis.

LETA jau ziņoja, ka valdība otrdien noteica jaunu kārtību bezbiļetniekiem, un tā paredz, ka tiks piemērots nevis administratīvais sods, kā tas bijis līdz šim, bet līgumsods.

Ja bezbiļetnieks nespēs sodu samaksāt uz vietas, tiks piemērots līgumsods ar soda procentiem par katru nokavēto soda nomaksas dienu.

Noteikumu projektā noteiktais maksimālais soda apmērs pilsētas nozīmes maršrutos tiek piesaistīts mēnešbiļešu cenai, savukārt reģionālos pārvadājumos - lielākajai attiecīgā pārvadātāja noteiktajai braukšanas biļetes cenai.

Satiksmes ministrija skaidro, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu likums paredz nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus tādā apjomā, lai apmierinātu iedzīvotāju vajadzības un garantētu to nokļūšanu uz darbu, izglītības iestādēm, valsts un pašvaldību institūcijām to normālajā darba laikā.

Statistikas dati liecina, ka iedzīvotāji pamatā sabiedrisko transportu izmanto tieši šīm vajadzībām. Līdz ar to pilsētas nozīmes pārvadājumos ir iespējams paredzēt, ka viens pasažieris izmanto sabiedrisko transportu vidēji diviem braucieniem dienā, tātad 40 braucieniem mēnesī. Ņemot vērā pilsētas nozīmes pārvadājumu specifiku, lai veicinātu iedzīvotājus izmantot abonementa maksājumus par braukšanu sabiedriskajā transportā, ir samērīgi un lietderīgi līgumsoda apmēru par braukšanu bez biļetes pilsētas nozīmes maršrutā pielīdzināt abonementa biļetes cenai.

Šādi sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanas paradumi ir novēroti arī reģionālos starppilsētu un reģionālos vietējās nozīmes maršrutos, tikai tajos nav izplatīti abonementa maksājumi, un šādu abonementa biļešu iegādes iespējas un braukšanas maksa ir atkarīga no brauciena garuma.

Bez jau minētajām izmaiņām noteikumi precizē braukšanas biļešu iegādes, izmantošanas un atgriešanas kārtību, paredzot, ka vienīgais pasažiera braukšanas tiesības apliecinošais dokuments ir biļete. Personai, kura ir tiesīga izmantot sabiedrisko transportlīdzekli ar braukšanas maksas atvieglojumu, ir jāuzrāda biļete, kurā norādīta attiecīgā atlaide, kopā ar attiecīgo dokumentu, kas apliecina šīs personas tiesības uz braukšanas maksas atvieglojumu.

Noteikumi precizē arī bagāžas, dzīvnieku un bērnu pārvadāšanas kārtību. Jaunā kārtība turpmāk ļaus pirmsskolas vecuma bērniem braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, aizņemot atsevišķu sēdvietu, kas netika atbalstīts MK projektā pirms tam.

Tāpat arī noteikta elektroniski iegādāto biļešu iegādes, izmantošanas un atgriešanas kārtība, paplašinot iespējamo biļešu tirdzniecības vietu loku. Braukšanas biļetes turpmāk varēs iegādāties biļešu kasē, elektroniski, pa tālruni, sabiedriskajā transportlīdzeklī un citās tirdzniecības vietās.