Liepājas Simfoniskais orķestris sāks sezonu ar diviem pasaules pirmatskaņojumiem

Sezonas atklāšanas koncertā LSO galvenā diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā piedāvās klausītājiem divus latviešu mūzikas pirmatskaņojumus - Kristapa Pētersona "Otro Liepājas koncertu" un Riharda Zaļupes jaundarbu "Ie Elpa", aģentūru LETA informēja LSO sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Vēvere.

Lai arī "Otro Liepājas koncertu" komponists pabeidzis jau pagājušajā gadā, tikai tagad tas piedzīvos savu pirmatskaņojumu. Koncertā kā solisti klausītāji dzirdēs latviešu čellisti, Londonas filharmoniskā orķestra pirmo čellu Kristīni Blaumani, kuras spēle vienmēr ir izcēlusies ar lielu jūtīgumu, emocionalitāti un ļoti siltu čella toni.

Komponists Kristaps Pētersons stāsta, ka šajā koncertā caur solistu un orķestri ir simboliski atainojis indivīda attiecības un nepārtraukto cīņu ar sabiedrību. Diriģents Atvars Lakstīgala atzīst: "Koncerts ir ļoti mūsdienīgs, laikmetīgā stilā rakstīts un sastāv ne tik daudz no skaistām melodijām, kā vairāk orķestra skaņu krāsām un dažādiem dinamiskiem un ritmiskiem efektiem. Tam piemīt mistisks spēks un enerģija, netverama iekšēja vibrācija, zināms hipnotisms, ko var tā īsti uztvert tikai tad, ja izmisīgi nemeklē bieži vien neesošu melodiju, pie kā pieķerties kā pie atbalsta punkta. Pētersons ir ļoti talantīgs un drosmīgs komponists, kurš ļoti labi pārzina orķestra tehniskās un muzikālās iespējas, pateicoties savam orķestra mākslinieka darbam Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra sastāvā."

Otrs skaņdarbs, kas LSO sezonas atklāšanas koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu, ir simfoniskā poēma "Ie Elpa" - Riharda Zaļupes debija simfoniskās mūzikas žanrā. "Skaņdarbam par pamatu ņēmu citātu no Ričarda Baha grāmatas "Kaija vārdā Džonatans Livingstons": "Mēs varam izkļūt no neziņas, mēs varam pārliecināties, ka esam lieliskas, gudras un prasmīgas būtnes! Mēs varam būt brīvi! Mēs varam iemācīties lidot!"" par savu darbu stāsta komponists.

"Pasūtot jaunu mūziku, nopietniem šodienas skaņražiem ir jārēķinās ar to, ka šobrīd radītā mūzika gribot negribot atspoguļo laiku, kurā dzīvojam, un būtu naivi šajā laikmetā gaidīt 17., 18.gadsimta mūzikas stilistikā radītus darbus. Tomēr es noteikti aicinātu mūsu klausītāju būt klāt pirmatskaņojuma mirklī, jo katrs, iespējams, nākotnē pasaulslavens skaņdarbs piedzimst tikai vienreiz," piebilda LSO vadītājs Uldis Lipskis.

Koncertā klausītāji dzirdēs arī Bēthovena "Septīto simfoniju", kas pirmatskaņojumu piedzīvoja 1813.gadā Vīnes Universitātē paša autora vadībā.