Aicina Ķemeru sanatoriju pārņemt valsts īpašumā
Ķemeru sanatorija būtu jāpārņem valsts īpašumā, uzsvēra Jūrmalas uzņēmēju biedrības prezidents, Latvijas Kūrortpilsētu asociācijas priekšsēdētājs, Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis ("Reģionu alianse").
"Valdībai ir iespēja labot pirms 15 gadiem privatizācijas procesā pieļautās kļūdas un nodemonstrēt savu varēšanu, reāli palīdzot Jūrmalai un visai Latvijas kūrortu industrijai, atsavinot no iepriekšējiem īpašniekiem nemākulīgi apsaimniekotos Ķemeru sanatorijas īpašumus," sacīja deputāts.
Lai glābtu Ķemeru sanatoriju, valdībai būtu steidzami savā īpašumā jāpārņem un jānodod Jūrmalas pašvaldībai Ķemeru sanatorija, kūrortpoliklīnika, sanatorija "Līva", 12 minerālūdens urbumi u.c. Jūrmalas kūrortresursi, "kuri šobrīd atrodas arābu pseidoinvestoru īpašumā", skaidroja Dzenītis.
Dzenītis ierosina atsavinātos īpašumus nodot Jūrmalas pašvaldības pārziņā, kas varētu sameklēt starptautiski atzītu operatoru un atdzīvināt kūrortu Ķemeros.
"Jūrmalas vietējie uzņēmēji pašu spēkiem nav spējīgi finansiāli "pacelt" Ķemeru kūrortu. Kā redzams, to nespēja arī tie ārzemnieki, kuri 14 gadus baroja vien ar tukšiem solījumiem," sacīja Dzenītis.
Viņš uzskata, ka Jūrmala nav piemērota rūpniecības attīstībai un vienīgais stratēģiskais attīstības virziens ir kūrorts.
"Tieši tāpēc ir tik svarīga Ķemeru sanatorijas atjaunošana. Ķemeru sanatorijas komplekss ir kā pilsētveidojošs uzņēmums, kas iedos vilkmi arī citiem mazākiem pakalpojumu sniedzējiem Ķemeros un cituviet Jūrmalā," akcentēja Dzenītis.
Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) pēc Ķemeru sanatorijas apmeklējuma paudis gatavību ciešā sadarbībā ar Jūrmalas pilsētas domi meklēt tiesiskos risinājumus, lai sakārtotu ar sanatoriju saistīto vēsturiski neatrisināto un sasāpējušo jautājumu.
Kā aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Sprūdžs piektdien apmeklēja Ķemerus, lai tiktos ar Jūrmalas mēru Gati Truksni un klātienē iepazītos ar situāciju Ķemeru sanatorijā.
Ministrs ar nožēlu konstatējis, ka iepriekš vairāk nekā desmit gadus diemžēl nav izdevies rast risinājumus, lai nodrošinātu Ķemeru sanatorijas izmantošanu atbilstoši šī kultūrvēsturiskā objekta izveidošanas mērķim.
Truksnis uzsvēra, ka Jūrmalai un jūrmalniekiem ir būtiski panākt valdības izpratni par nepieciešamību aktīvi un mērķtiecīgi atbalstīt pašvaldības centienus paglābt no iznīcības valsts nozīmes kultūras pieminekli un kūrorta resursus Ķemeros. Ķemeru sanatorija ir nozīmīgs objekts Jūrmalas kā kūrortpilsētas tālākajai attīstībai un kurortoloģijas nozares atdzimšanai Latvijā.
Jau ziņots, ka Jūrmalas pašvaldības deputāti 17.septembrī domes sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Jūrmalas dome jau nolēmusi lūgt valdību ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu un nosūtījusi attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam.
Ķemeru kūrorta poliklīnikas ēkā, Emīla Dārziņa ielā, 18.jūlija naktī nodega vēsturiska koka ēka. Jūrmalas pilsētas dome 9.augustā nolēma vērsties Ministru kabinetā ar lūgumu ierosināt bijušās kūrorta poliklīnikas Ķemeros atsavināšanu un nodot bez atlīdzības Jūrmalas pilsētas pašvaldības īpašumā, bet vakar nolemts, ka jāatsavina visi ar sanatoriju saistītie īpašumi.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no "Ķemeru" ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA "Ominasis Latvija", bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
LETA/Foto: Lita Krone/LETA
