Kultūras ministre piedalīsies starptautiskā kultūras un radošo industriju attīstībai veltītā konferencē

­ ­ Diskusijās ar Lietuvas un Igaunijas kultūras ministriem Ž.Jaunzeme-Grende dalīsies pieredzē par to, kāda ir mūsu valsts kopējā politika attiecībā uz kultūras un radošajām industrijām, kādi dokumenti šobrīd Kultūras ministrijā (KM) tiek izstrādāti, lai sekmētu to attīstību un finansējuma piesaisti, kā arī, kā šīs nozares attīstību var sekmēt starpministriju līmenī.

„Kultūras un radošo industriju attīstība šobrīd ir plaši apspriests temats ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Eiropā un citviet pasaulē. ES komisāres A. Vasiliu šonedēļ izplatītajā paziņojumā norādīts, ka budžeta tēriņi kultūrai un radošajām nozarēm būtu jāpalielina par 37%, jo tās ir nozīmīgs ES ekonomiskās izaugsmes dzinējspēks. Mūsu mērķis diskusijās ar lietuviešiem un igauņiem ir uzzināt, kādu pieredzi no kaimiņiem varam pārņemt, lai veicinātu kultūras un radošo industriju izaugsmi un to ekonomisko atdevi Latvijā,’’ uzskata Ž.Jaunzeme-Grende.

Kā zināms, KM uzsākusi darbu pie valsts kultūrpolitikas pamatnostādnēm „Radošā Latvija”, kas būs nozīmīgākais valsts politikas dokuments kultūras nozarē no 2014. līdz 2020.gadam, kas nepieciešams, lai noteiktu prioritātes un attīstības virzienus kultūras jomā, uzsverot kultūras radošā potenciāla ieguldījumu indivīda, sabiedrības un valsts ilgtspējīgā izaugsmē.

Topošais dokuments ne vien sīkāk atrunā Nacionālajā attīstības plānā iezīmētās kultūras prioritātes, kuru vidū ir arī kultūras un radošās industrijas, bet arī definē galvenās vadlīnijas finansējuma saņemšanai nākamajam plānošanas periodam 2014.-2020.gadā. Šis dokuments arī precizē citu iesaistīto ministriju atbildību turpmākā sekmīgā radošo industriju attīstībā. KM iestāsies par to, lai kultūras un radošajām industrijām nākamajā plānošanas periodā būtu pieejamas īpašas finanšu atbalsta programmas.

Konferences laikā ministre kaimiņvalstu kolēģus informēs arī par Kultūras ministrijas sadarbību ar nevalstisko sektoru – Kultūras aliansi, kultūras nevalstiskā sektora finansēšanas modeli, jautājumu izdiskutēšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību sadarbībā ar nozari.

Kultūras un radošās industrijas ietver tādas nozares kā mūzika, arhitektūra, dizains, kino, izpildītājmāksla, vizuālā māksla, izdevējdarbība, televīzija, radio un interaktīvie mediji, reklāma, datorspēles un interaktīvās programmatūras, kultūras mantojums, kultūras izglītība, kā arī atpūta un izklaide. Viena no KM kompetencēm kultūras un radošo industriju jomā ir informēt sabiedrību un veicināt izpratni par tām. Radošās industrijas ir noteiktas arī kā viens no prioritārajiem atbalsta virzieniem Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) stratēģijā.