Grāmatizdevēji: cilvēki Latvijā netiek mudināti lasīt grāmatas

Lai arī pašlaik situācija ir nostabilizējusies, grāmatniecības nozares perspektīvas nākotnē ir ļoti atkarīgas no valdības, sacīja Pugača.

"Ja vien PVN [pievienotās vērtības nodoklis] grāmatām un literatūrai atkal netiks palielināts, pašlaik novērojamā stabilizācija nozarē varētu saglabāties. Ja PVN palielinās no patlaban noteiktajiem 12%, tad nekas nebūs prognozējams," pastāstīja asociācijas pārstāve.

Pēc viņas teiktā, liela problēma pašlaik ir arī tā, ka nav literārās preses, kura valdības atbalsta neesamības dēļ iznīka krīzes gados. Arī elektroniski ir maz informācijas par literatūru, klāstīja asociācijas pārstāve.

"Maz tiek darīts lasīšanas veicināšanā nopietnā līmenī, ir tikai viens pasākums, kas ir balstīts uz entuziastu centieniem [Lasīšanas veicināšanas programma "Bērnu /Jauniešu žūrija", kuru īsteno Valsts kultūrkapitāla fonds un LNB Bērnu literatūras centrs], bet ar vienu programmu nepietiek un Rīgas grāmatu svētki var būt viens no palīglīdzekļiem bēdīgās situācijas labošanā," uzsvēra Pugača.

Stāstot par pašlaik ārzemēs populārajām elektroniskā formāta grāmatām, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore atzina, ka Latvijas izdevēju vidū elektroniskās grāmatas ir samērā maz populāras.

"Elektroniskās grāmatas ir dažreiz pat dārgāk izveidot nekā drukātās. Mazāks izdevējs Latvijā vienkārši nespēj atļauties šīs izmaksas. Cilvēki bieži maldās, domājot, ka tad, ja nav jāizmanto papīrs un tinte, grāmata kļūst daudzreiz lētāka. Diemžēl tā nesanāk!" paskaidroja Pugača.

Viņa ir pārliecināta, ka elektroniskā grāmata drukāto pilnībā neizspiedīs, lai arī tās, iespējams, kļūs aizvien populārākas arī Latvijā.

Asociācijas pārstāve norādīja, ka savstarpējās komunikācijas attīstīšanā svarīga loma ir arī bibliotēkām. Viņai negribētos, lai bibliotēkas kļūtu tikai par vietu, kur iespējams tikt pie bezmaksas interneta, kā tas, pēc kolēģu stāstiem, jau esot Lietuvā.

"Lietuvā jau tagad bibliotēkas sevi reklamē vispirms kā bezmaksas interneta vietu, nevis grāmatu iegūšanas punktu, tā arī saka – nāciet, pie mums ir bezmaksas internets! Man tas nepatīk! Bibliotēkas ir vieta, kur satikties un mācīties sarunāties. Arī laukos internets, šķiet, pamazām kļūst par primāro bibliotēkas pakalpojumu," teica Pugača.

Lai atbalstītu un veicinātu grāmatu lasīšanu, asociācija jau 13.gadu organizēs Rīgas Grāmatu svētkus. Pasākumā piedalīsies 36 grāmatu izdevēji un apmeklētājiem būs iespēja ne vien iegādāties grāmatas, bet arī piedalīties dažādos kultūras pasākumos.

Rīkotāji cer uz tikpat lielu iedzīvotāju interesi, kāda tā bija iepriekšējos gados. Ieeja svētku pasākumu norises vietā ir par brīvu, un to galvenais uzdevums ir "radīt uz grāmatu lasīšanu rosinošu atmosfēru", paskaidroja Pugača.

Grāmatu svētkos būs loterija, kurā piedalīties un laimēt grāmatu varēs ikviens, kura pirkums būs vismaz piecus latus liels, bet bērniem visu sestdienu un svētdienu darbosies lasīšanas, rotaļu un zīmēšanas darbnīca, kur vecāki varēs droši atstāt savus bērnus, lai paši baudītu visu, ko piedāvā Grāmatu svētki.

Kā ierasts pēdējos gados, pasākuma laikā darbosies arī grāmatu maiņas galds. Tas ir kļuvis ļoti populārs, un Pugača uzskata, ka tas pat ir pārvērties par sava veida kustību. "Ir cilvēki, kuri īpaši seko līdzi, lai nenokavētu iespēju piedalīties kādā maiņas galdā," savos novērojumos dalījās organizatore.

Parasti svētku laikā cilvēki ir arī samērā aktīvi, iegādājoties grāmatas, jo ir svētku atlaides, ir iespēja uzzināt par grāmatām nepastarpināti, dažreiz iespējams satikt arī kādu autoru, informēja Pugača un piebilda, ka konkrēta statistika gan neesot pieejama.

Rīgas Grāmatu svētki notiks Kongresu namā no 5. līdz 7. oktobrim. Pasākuma svinīgā atklāšana paredzēta 5. oktobrī plkst. 11. Piektdien un sestdien grāmatu svētki darbosies no plkst. 11 līdz 19, svētdien pasākumu iespējams apmeklēt no plkst. 10 līdz 16.30.

BNS, Foto: shutterstock