Raidījums: NEPLP virza padomes locekļiem tuviem uzņēmumiem izdevīgas izmaiņas mediju likumā
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) virza izmaiņas sabiedriskajā pasūtījumā un mediju likumā, kas izdevīgas ar padomes locekļiem cieši saistītiem uzņēmumiem, svētdien vēstīja raidījums “De Facto”.
Raidījums informēja - lai novērstu trūkumus sabiedrisko mediju programmās un uzlabotu to kvalitāti, NEPLP gatavojas mainīt pašreizējo programmu veidošanas principus, pakāpeniski dubultojot neatkarīgo producentu veidoto raidījumu apjomu no līdzšinējiem 10 līdz 20%. Tas nozīmē, ka būtiski tiktu palielināts to raidījumu skaits, ko neveido medija štata darbinieki.
Mainīt paredzēts arī šādu raidījumu finansēšanas kārtību, atsakoties no līdzšinējās prakses, kad bieži vien ārpus sabiedriskā medija tapušajām pārraidēm televīzija nodrošina raidlaiku, bet līdzekļus producenti meklē paši.
Šāds problēmu risinājums gan izraisa bažas par iespējamu interešu konfliktu, jo divi no pieciem medijus uzraugošās padomes locekļiem – sarunu vedējs par izmaiņām sabiedriskajā pasūtījumā Gints Grūbe, kā arī Ivars Zviedris – ir cieši saistīti ar šādās izmaiņās tieši ieinteresētām producentu kompānijām.
Līdztekus padomes locekļa pienākumiem Zviedris kā režisors un producents patlaban darbojas arī “Anša Epnera studijā AVE”. Viņa veidotais televīzijas filmu cikls “Brīnumu paralēles” vēl šovasar bija vērojams kanālā “TV3”. Savukārt tikai pirms gada Grūbes pārstāvētā filmu studija “Mistrus media” bija viens no šova “Es varu būt premjerministrs” veidotājiem, ko demonstrēja Latvijas Televīzija.
Līdz ar ievēlēšanu mediju uzraudzības padomē Grūbe valdes priekšsēdētāja pienākumus gan “Mistrus media”, gan filmu un producentu kompānijā “Film Office Latvia” ir nodevis sievas rokās, bet pats joprojām ir gan īpašnieku, gan darbinieku skaitā.
NEPLP vadītājs Ainārs Dimants tajā problēmu nesaskata. “Es neredzu nekādu konkrētu lobiju tur. Šeit ir runa par neatkarīgiem producentiem. Ja tur piedalīsies tās firmas, ar kurām ir saistīti attiecīgie padomes locekļi, tā būs cita situācija. Pašlaik mēs runājam par principu. (..) Tā ir vienkārši laba iniciatīva,” uzsver NEPLP priekšsēdētājs.
Ar televīziju nesaistītajiem producentiem izmaiņas nozīmētu ar likumu nodrošinātu iespēju gūt ienākumus un pretendēt uz ievērojamu daļu sabiedriskā pasūtījuma naudas. Turklāt, kā atzīst Dimants, ar laiku plašāku neatkarīgo producentu darba izmantošanu plānots noteikt kā obligātu pienākumu ne tikai sabiedriskajiem, bet arī Latvijā raidošajiem komercmedijiem.
Pats Grūbe vien uzsver, ka radošs darbs padomes locekļiem ir atļauts, un viņam piederošo firmu intereses virzītajās izmaiņās nesaskata. “Tam nav nekāda sakara ar to, ka mēs lobētu neatkarīgo producentus vai tamlīdzīgi. Nav cita mehānisma, kā ieviest kvalitātes uzlabošanu,” norāda Grūbe.
Tikmēr atbildīgās Saeimas komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) no oficiāliem komentāriem par iespējamo neatkarīgo producentu lobiju un padomes locekļu interešu konfliktu atturas. “Padomes vadītājs šobrīd atrodas komandējumā ārzemēs. Tiklīdz viņš atgriezīsies, es šo situāciju ar viņu pārrunāšu. (..) Mēs gribam dzirdēt bažas un argumentus, un gribam dzirdēt arī padomes skaidrojumu,” viņa uzsver.
