Veselības ministrija atbalsta investoru piesaisti mazajām slimnīcām
Par privāto investoru piesaisti lokālajām slimnīcām, kā arī par reģionālo un lokālo slimnīcu nozīmi veselības aprūpes sistēmā viedokli izsaka Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Patlaban privātais investors izrādījis interesi par Kuldīgas slimnīcu. Balvu un Gulbenes, kā arī Aizkraukles slimnīcās investori jau darbojas. Vai VM atbalsta pašvaldību lēmumu pārdot mazo slimnīcu kapitāldaļas privātajiem investoriem?
Investoru piesaisti lokālajām slimnīcām VM vērtē pozitīvi. Plānot lokālo slimnīcu iespējas attīstīties ir katras pašvaldības pienākums un atbildība, jo valsts prioritāte ir sekundārās veselības aprūpes, kas nozīmē, piemēram, sarežģītu operāciju veikšanu, nodrošināšana.
Šo pakalpojumu sniedz reģionālās jeb desmit Latvijas lielās slimnīcas, no kurām Rīgā ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca, Bērnu klīniskās universitātes slimnīca un Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Kurzemē tās ir Liepājas reģionālā slimnīca un Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kas ir Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība, Zemgalē – Jelgavas pilsētas slimnīca un Jēkabpils reģionālā slimnīca, Latgalē – Rēzeknes slimnīca un Daugavpils reģionālā slimnīca, bet Vidzemē – Vidzemes slimnīca Valmierā.
Savukārt lokālajās slimnīcās, piemēram, Balvos, Gulbenē, Aizkrauklē un Kuldīgā, no valsts puses uzsvars ir uz primārās veselības aprūpes nodrošināšanu. Proti, mazajām slimnīcām jāspēj sniegt neatliekamā palīdzība, nodrošinot dzīvības funkciju.
Runājot par valsts plāniem attiecībā uz lielajām universitātes slimnīcām, intervijā biznesa portālam „Nozare.lv” Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības pārstāvis norādīja, ka valsts mākslīgi noslogo lielo slimnīcu infrastruktūras, uzturot tās un remontējot.
Lielajām slimnīcām ir nepieciešamas lielas investīcijas, jo tās kā reģionālās nozīmes slimnīcas veido Latvijas veselības aprūpes mugurkaulu, kam ir nepieciešami līdzekļi no valsts. Slimnīcu ekonomiskās izdzīvošanas pamats ir pacientu skaits. Līdz ar to lokālo slimnīcu loma valsts politikā nav tik nozīmīga, kā reģionālo slimnīcu loma.
Uzturēt infrastruktūru, kas nodrošina sekundāro aprūpi un kas ir piemērota, piemēram, sirds ķirurģijai, vienmēr būs dārgi. Taču šīs infrastruktūras uzturēšana nav mākslīga. Ir atšķirība, vai cilvēks ierodas uzņemšanas nodaļā, kurā ir trīs speciālisti, vai nodaļā, kurā ir 13 speciālisti. Tāpat svarīgs ir slimnīcu noslogojums – lokālajās slimnīcās diennakts laikā ierodas pieci, septiņi cilvēki, bet, piemēram, Austrumu slimnīcā – līdz pat 300 cilvēkiem. Turklāt ir vērojama izteikta tendence, ka pacienti paši izvēlas doties uz reģionos esošajām lielajām slimnīcām, piemēram, uz Rīgu vai Valmieru.
Jāatzīmē, ka valsts nav ieinteresēta un neveicina, lai tie pacienti, kuriem palīdzību iespējams sniegt lokālajā slimnīcā, tiktu vesti uz reģionālajām slimnīcām.
Vai plānotais budžets veselības aprūpes nozarei nākamgad būs mazāks par šā gada budžetu?
Saeimā izskatīšanai 1. lasījumā iesniegtais projekts paredz veselības aprūpes nozares finansējumu nākamgad vairāk kā pusmiljarda latu – 503,6 miljonu – apmērā. Šajā summā iekļauti arī Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Kopā tas ir par aptuveni 30,4 miljoniem latu mazāk nekā šā gada budžetā, kurā, ar Eiropas struktūrfondu līdzekļiem, ir 534 miljoni lati. Taču jāatzīmē, ka nākamais gads varētu būt pirmais, kad veselības aprūpes nozarē būs līdzekļi nepieciešamo izmaksu segšanai.
Ainārs Sauka/Nozare.lv/ Foto: Evija Trifanova, Lita Krone/LETA
