Ķīnieši izpērk nekustamos īpašumus Cēsīs

Jau apmēram gadu novērojam stabilu tendenci, ka Latvijā nekustamos īpašumus pērk ķīnieši. Viņi, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas ES, iegādājas īpašumus ne tikai Jūrmalā vai Rīgas centrā, kā to iecienījuši mūsu slāvu kaimiņi, bet arī citviet Latvijā, piemēram, Cēsīs.

Salīdzinoši ar pircējiem no bijušajām PSRS republikām, ķīniešu investoru, kuri te pērk īpašumus, lai iegūtu uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā, ir maz. Tomēr pirms pāris gadiem tādu vispār nebija. Ķīnieši par īpašumiem Latvijā sāka interesēties pēc Latvijas dalības vispasaules izstādē „Expo” Šanhajā un mūsu valsts aktīvas reklāmas Ķīnas Tautas Republikas plašsaziņas līdzekļos. Par to, ka ķīnieši pie mums izvēršas, liecina, kaut vai tas, ka pagājušā gada nogalē viņi nodibināja tautiešu Latvijā organizāciju, ir arī parādījušies pirmie ķīnieši, kuri naturalizācijas kārtībā pretendē uz Latvijas pilsonību.

Cēsnieku vidū pēdējos mēnešos plaši pārspriesta aktualitāte ir ķīniešu ienākšana viņu pilsētā, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze”. Pagaidām gan runa nav par masveida invāziju. Ķīnieši iegādājušies vien dažus īpašumus. Vietējie uzsver, ka pozitīvi vērtējams fakts, ka viņi šos īpašumus ne tikai nopirkuši, bet arī grasās apsaimniekot. Tātad ķīniešu ieguldījums Latvijas ekonomikā nav tikai formāls veids, kā tikt pie uzturēšanās atļaujas ES.

Cēsu vicemērs Jānis Rozenbergs „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” stāsta, ka pēc īpašumu iegādes vietējā būvvaldē jau vērsušies vairāki ķīnieši. Interesējušies par prasībām attiecībā uz ēku apsaimniekošanu un rekonstrukciju. Daži dzīvokļi nopirkti rekonstruētā ēkā pie Žagarkalna, vēl pāris īpašumu vecpilsētā.

Rozenbergs pieļauj, ka ķīniešu interesei tieši par Cēsīm varētu būt divi izskaidrojumi. Pirmkārt, augustā bija atbraukusi Ķīnas televīzija un vēl pirms tam žurnālisti no liela ķīniešu ziņu portāla. Tātad ziņas par tādas jaukas valsts un pilsētas eksistenci parādījās Ķīnas medijos. Varbūt tas iedvesmojis kādu Eiropas uzturēšanās atļaujas kārotāju. Otrs izskaidrojums ir racionālāks – viens ķīnietis veiksmīgi nopircis īpašumu Cēsīs un padevis šo ziņu tālāk radiem, draugiem un paziņām.

Cēsu ķīnieši jau mācās latviski

No Cēsu būvvaldes Rozenbergs saņēmis tikai pozitīvas atsauksmes. Investori ne tikai vēlas uzturēt kārtībā nopirktos īpašumus, viņus arī interesējot vide, kurā ienākuši. Kad viena ģimene pie pilsētas arhitekta nākusi konsultēties otro reizi, mazā meitiņa jau pratusi pateikt labdien un paldies.

„Nebrīnīšos, ja šie ķīnieši pēc gadiem pieciem latviešu valodā runās labāk nekā dažs labs vietējais iedzīvotājs,” spriež vicemērs. Nekādus etniskus draudus latviskajām Cēsīm viņš nesaskata. Ja puse no 16 000 cēsnieku sāktu runāt citā valodā, tad patiešām būtu jāsāk satraukties. Taču no 10 – 15 procentiem iebraucēju nekas slikts nenotiktu, drīzāk otrādi.

Jau pagājušā gada novembrī laikraksts „Dienas Bizness” rakstīja: „Nekustamā īpašuma tirgotāji apliecina, ka ķīnieši pēdējā laikā aktīvi sākuši izrādīt savu interesi. Līdz šim Latvijas nekustamo īpašumu tirgus lielā mērā turējās tikai uz pircējiem no Krievijas un citām bijušajām padomju republikām, taču tagad tajā sāk ieplūst „jaunas asinis” – pircēji no Ķīnas.”

Toreiz Ķīnas Tautas Republikas vēstnieka padomnieks Latvijā Li Bidzjans laikrakstam apstiprināja, ka ķīniešu interese par Latviju ir augusi gan pēc veiktajām reklāmas kampaņām, gan pēc Šanhajas „Expo”. Viņš neslēpa, ka daudzus ķīniešus Latvijā interesē iespēja apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi saņemt uzturēšanās atļauju, kas paver ceļu uz Eiropas Savienību, taču nozīme esot arī salīdzinoši zemai nekustamā īpašuma cenai, iespējai viegli nokārtot visas formalitātes, kā arī ekonomiskai videi, kas potenciāli šeit ļautu attīstīt biznesu.