Kultūras ministre: jāpanāk izpratne, ka kultūra ir sabiedrībai dodoša, nevis tērējoša nozare
Lielākais izaicinājums, gadu esot kultūras ministres amatā, ir bijis sākt diskusiju par to, ka kultūra ir ne tikai dotējama nozare, kura tērē, bet tā ir nozare, kurā, pārdomāti un motivēti ieguldot līdzekļus, tā pelna pati un ieguvējas ir arī citas nozares un sabiedrība kopumā, vērtē kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende, portālu Kasjauns.lv informē Kultūras ministrijā.
„Kultūra ir vairāk, nekā mēs domājam! Tas ir izaicinājums ne vien sabiedrībai, bet arī pašai nozarei ne tikai Latvijā, bet arī mūsu kaimiņvalstīs un citviet pasaulē, kur notiek diskusijas par to, kā pareizi novērtēt un izmērīt kultūras atdevi. Pētījumi liecina, ka viena kultūrā ieguldītā vienība nes četrkārtīgu vai pat lielāku atdevi, jo caur kultūru pastarpināti pelna tūrisma, ēdināšanas, transporta un citas nozares. Kultūra „iekustina’’ saistītās nozares, ja piedāvājums ir aktuāls un pārliecinošs, turklāt papildus ekonomiskajai dimensijai kultūra stiprina identitāti, veicina radošumu un integrāciju,’’ uzskata ministre.
Ž.Jaunzeme-Grende arī atgādina, ka vistiešākais apstiprinājums tam, ka „ledus attiecībā uz kultūru ir sakustējies’’, ir Eiropas Komisijas nesenais paziņojums: 3,3-4,5% no ES iekšzemes kopprodukta veido tieši radošais un mākslas sektors un tam ir tendence augt, tādēļ šis potenciāls ir adekvāti jāizmanto arī Latvijā, veidojot Nacionālās attīstības plānu.
Atskatoties uz konkrētiem padarītajiem darbiem, balstoties uz valdības rīcības plānā uzdoto, kā vienu no lielākajiem veikumiem, lai palielinātu ieguldījumu efektivitāti kultūrā, ministre min Valsts Kultūrkapitāla fonda (VKKF) stratēģijas izstrādi un tam sekojošu fonda finansējuma palielināšanu. Stratēģija nosaka skaidrus nosacījumus, lai kultūrā ieguldītā nauda nestu labumu visai sabiedrībai un ļautu novērst neskaidrības un pārpratumus finansējuma sadalē, iezīmējot 9 prioritāros darbības virzienus, tostarp nacionālās identitātes un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanai. 2012.gadā VKKF papildus jau panākts 550 tūkstošu latu liels piešķīrums, bet 2013.gadā papildus plānoti 1,5 miljoni latu attiecībā pret līdzšinējo - „krīzes režīma’’ finansējumu, un ieguvējas būs visas radošās nozares.
Savukārt mūzikas un mākslas skolu pedagogu algu paaugstināšana līdz vispārējo skolu pedagogu atalgojuma līmenim vērtējama kā pirmais nozīmīgais solis pretim pakāpeniskai, bet mērķtiecīgai algu celšanai kultūras nozarei kopumā. Kultūrizglītības iestāžu pedagogi, sākot ar šo mācību gadu, par vienu pedagoģisko likmi saņem vidēji vismaz par 25 latiem vairāk nekā līdz šim.
Kā vienu no nozīmīgākajiem uzsāktajiem darbiem ministre vērtē arī Latvijas Nacionālās operas (LNO) attīstības un darbības ilgtspējas nodrošināšanu, pamatojoties uz veikto funkciju auditu un izaugsmes scenāriju. Tas paredz izmaiņas Latvijas profesionālās mākslas vadošās un starptautiski augstu vērtētās iestādes vadības struktūrā, paplašinot valdi, lai nodrošinātu lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un finanšu kontroli. Attiecīgas izmaiņas likumā par LNO Saeima jau pieņēmusi 1.lasījumā.
Būtisks ieguvums nozarei, tuvojoties Dziesmu un deju svētkiem, ir arī mērķdotācijas atjaunošana pašvaldību amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai 490 000 latu apjomā un piešķiršana jau 2012.gadā (nevis tikai, sākot ar 2013.gadu, kā to noteica likums). Tas nozīmē, ka pašvaldību kolektīvi varēs labāk sagatavoties nākamgad gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem. Atbalsts Dziesmu un deju svētkiem būtiski veicina arī tūristu plūsmu, kā arī ekonomisko pienesumu daudzās nozarēs.
Nozīmīgs panākums gada griezumā ir arī kopējais kultūras nozarei piesaistītais valsts budžeta finansējums - salīdzinot ar 2012.gada sākumu, nākamajā gadā tas plānots par 12,5 miljoniem latu jeb 24% lielāks (neskaitot izdevumus Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai).
Kā citus nozīmīgākos iesāktos un tuvākajā laikā veicamos darbus ministre uzskata kultūrpolitikas pamatnostādņu „Radošā Latvija”, kas ir Nacionālā attīstības plāna kultūras nozares detalizēts izvērsums, un radošo industriju komunikācijas platformas izstrādi, gatavošanos Dziesmu un deju svētkiem un to kvalitatīvu norisi, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecības pabeigšanu.
