VID noraida VK apgalvojumus saistībā ar dienesta nepietiekamo vērību pret korupcijas risku novēršanu

VID uzsvēra, ka korupcijas risku novēršana vienmēr ir bijusi viena no VID prioritātēm un vienmēr ir bijusi iestrādāta dienesta darbības stratēģijās un citos nozīmīgos iestādes pamatdarbības dokumentos, piemēram, 2005.gadā VID ieviesa Korupcijas risku reģistru un kopš tā laika to regulāri aktualizē un pilnveido, katram gadam izstrādājot un īstenojot korupcijas risku mazināšanas plānu.

"VID Korupcijas risku reģistrs ir balstīts uz VID struktūrvienību deleģētajiem uzdevumiem, funkcijām un procesiem, un attiecīgi katram deleģētajam uzdevumam ir identificēti iespējamie korupcijas riski un noteikti kontroles pasākumi un citi mehānismi iespējamo korupcijas risku mazināšanai un novēršanai. Tas nozīmē, ka VID Korupcijas risku reģistrs ir daudz plašāks un visaptverošāks nekā gadījumā, ja tas tiktu balstīts tikai uz konkrētiem amatiem," uzsvēra dienestā.

Tāpat VID noraida izteiktos pārmetumus par nodokļu maksātāju reģistrēšanas procesu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. "VID darbības ir vērstas uz to, lai savlaicīgi identificētu uzņēmumus, kuriem, iespējams, nav nodoma veikt reālu saimniecisko darbību, un nepieļaut šādu potenciālo negodprātīgo komersantu reģistrēšanu PVN maksātāju reģistrā, lai tādējādi jau preventīvi novērstu iespējamo PVN izkrāpšanu no valsts budžeta, kā arī mazinātu riskus godprātīgajiem nodokļu maksātājiem iesaistīties darījumos ar šādiem "sadarbības partneriem"," norādīja dienestā.

VID arī uzsvēra, ka dienests savas darbības veic vienveidīgi pret visiem nodokļu maksātājiem saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Tāpat VID noraida izteiktos pārmetumus par muitas deklarāciju pārbaudes procesu, jo dienesta Muitas pārvaldes realizētajās pēcmuitošanas datu atbilstības pārbaudēs tiek pārbaudītas muitas deklarācijas ar konkrētiem par preču importu maksājamo nodokļu aprēķinu ietekmējošiem kritērijiem jeb muitošanas elementiem. Pārbaudes objektu atlase nav vērsta uz konkrētu nodokļu maksātāju (importētāju), bet gan uz preci un to raksturojošiem kritērijiem. Tādējādi, lai pārbaudītu riskam pakļautās preces un mazinātu nodokļu nenomaksas riskus, muitošanas un pēcmuitošanas stadijā iespējama muitas deklarāciju dokumentālā vai preču fiziskā kontrole muitošanas brīdī un muitas deklarācijā sniegto ziņu atbilstības pārbaude pēc preču izlaišanas.

VID norāda, ka arī VK akceptēja, ka VID izvērtē iespēju pēcmuitošanas pārbaužu plānošanā izmantot kādu no automatizētajām riska analīzes sistēmām un veikt pasākumus, lai pēcmuitošanas pārbaudes tiek veiktas darījumiem ar visaugstāko piemītošo risku. VK finanšu revīzijā par Latvijas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem ieņēmumu daļu neatbilstības netika konstatētas. Līdz ar to VID Muitas pārvalde ir novērsusi konstatētās neatbilstības un tādējādi nav pamata apgalvojumam, ka nav novērsta darbinieku subjektivitāte, veicot deklarāciju atlases, un ka, salīdzinot ar VK revīziju 2010.gadā, nav veikti uzlabojumi, norāda VID.

Tāpat dienestā informē, ka VID ir sācis ieviest uz risku analīzi balstītu muitas deklarāciju atlasi pēcmuitošanas datu atbilstības pārbaudēm sistēmā ESKORT, ko iecerēts īstenot līdz 2018.gada 1.janvārim, taču jau tagad izstrādātie un izstrādātājam iesniegtie riska indikatori aptver tādas jomas kā muitas vērtība, preču izcelsme, klasifikācija, muitas maksājumi, ekonomiskais operators un citi riska kritēriji.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka VK revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu ir konstatējusi, ka korupcijas risku novēršana VID nav bijusi pietiekami augsta prioritāte. Kā norādīja VK, tikai 2016.gadā, jau pēc VK revīzijas, tika ieviestas KNAB noteiktās minimālās prasības korupcijas risku mazināšanai, tomēr šie procesi arvien notiek nepārdomāti. Piemēram, vispirms tiek izstrādāta kārtība darbinieku rotācijai, bet tikai pēc tam tiek noteikti tie amati, kuri ir pakļauti visaugstākajam korupcijas riskam.

Tāpat VK ir konstatējusi, ka situācija ar muitas deklarāciju pārbaudi nevieš pārliecību par VID spēju efektīvi identificēt negodīgus uzņēmējus un krāpnieciskus darījumus, proti, pārbaudāmo deklarāciju izvēlē joprojām liela loma ir VID darbinieka subjektīvajam viedoklim un ne vienmēr tiek pārbaudīti riskantākie darījumi.