Varenākie stundu bastotāji pasaulē? Šis gods ticis akurāt Latvijas skolēniem
Latvijas skolēni - vislielākie stundu kavētāji pasaulē (attēlā redzamie, iespējams, nav vainīgo vidū).
Sabiedrība

Varenākie stundu bastotāji pasaulē? Šis gods ticis akurāt Latvijas skolēniem

Jauns.lv

Latvijas skolēni ir vislielākie stundu kavētāji pasaulē, atsaucoties uz Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) datiem, raksta "Latvijas Avīze".

Varenākie stundu bastotāji pasaulē? Šis gods ticis...

Aptaujājot Latvijas skolēnus, OECD atklājis, ka aptuveni 60 valstu skolēnu vidū tieši Latvijas izglītojamie visbiežāk kavē skolu. 62,8% Latvijas skolēnu aptaujā atklājuši, ka vismaz reizi vai divas reizes pēdējo divu nedēļu laikā nokavējuši kādu mācību stundu. Vidējais OECD valstu stundu kavēšanas rādītājs ir tikai 18%.

Otrs lielākais stundu kavējumu skaits aptaujā konstatēts Turcijā, kur 45% skolēnu apliecinājuši, ka pēdējo divu nedēļu laikā nokavējuši kādu stundu. Tālāk sekoja Argentīna un Rumānija - pa 40,45%, un Kostarika - 40,4%.

Izpēti par to, cik bieži skolēni pēdējos gados kavējuši skolu, veicis arī Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). Tas secinājis, ka skolēnu kavējumu skaits pēdējos gados tomēr samazinājies. Saskaņā ar IKVD datiem, 2015./2016. mācību gadā neattaisnotu kavētāju skaits vispārējā vidējā izglītībā salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem mācību gadiem samazinājies no 3,5% līdz 1,4% no kopējā skolēnu skaita. Profesionālajā izglītībā 2015./2016.mācību gada pirmajā semestrī neattaisnoti kavējumi reģistrēti 4,2% skolēnu. IKVD pēdējos gados gan neaptaujāja skolēnus un skolas, bet gan pašvaldības. Turklāt datus dienestam sniedza ne visas vietējās varas, jo daļa pašvaldību apgalvoja, ka skolēni skolu kavē ļoti reti.

IKVD un OECD dati var atšķirties arī tāpēc, ka starptautiskajā aptaujā skolēniem nav jautāts, vai viņi skolu kavējuši attaisnoti vai neattaisnoti. Ja lielākā daļa skolēnu stundas nav apmeklējuši attaisnoti - slimības dēļ, ir pamats uztraukties par Latvijas skolēnu veselības stāvokli.

IZM pārstāve Inta Bērziņa atzina, ka skolēnu kavējumu uzskaite līdz šim nav bijusi pilnīga: "Nepilnības kavējumu uzskaitē, datu apkopošanā un neattaisnotu kavējumu novēršanā joprojām pastāv, jo īpaši - profesionālajā izglītībā, tāpēc bija nepieciešams precizēt institūciju kompetenci un atbildību. Neattaisnoti kavējumi ir viens no riska faktoriem bērnu un jauniešu priekšlaicīgai mācību pārtraukšanai, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija šīs problēmas risināšanai izstrādājusi kompleksu pasākumu plānu."

Septembrī valdība nolēma, ka turpmāk informācija par skolēnu ilgiem neattaisnotiem kavējumiem, to iemesliem un veicamo rīcību izglītības iestādēm būs jāievada Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS). Jāuzskaita būs visu, arī pilngadīgo skolēnu neattaisnotie kavējumi. Savukārt IKVD reizi gadā apkopos un analizēs informāciju, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai.

LETA/Foto: Ieva Čīka/LETA