Politiski represētais prasa atklāt čekas stukaču vārdus
Portāls Kasjauns.lv saņēmis Lotāra Stūres atklātu vēstuli no ASV. Ar mūsu starpniecību padomju okupācijas režīma represētais Stūres kungs uzrunā juristu, Saeimas deputātu Andreju Judinu. „Šī būs kārtējā klauvēšana pie varas kungu durvīm, kam ideāls nav latvju tauta un Latvija, bet saliekta mugura svešu kungu priekšā,” raksta Stūre.
Atklāta vēstule Saeimes deputātam
Augsti godātais Judina kungs,
Atvainojos, ka Jūs traucēju, jo nezinu, pie kura cita lai griežos pēc padoma un palīdzības, jo esmu sen visas iestādes izstaigājis, sākot Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) līdz Satversmes tiesai un Valsts prezidentam.
Mans traucēšanas iemesls ir pēc 16. oktobra „Krustpunktiem” un 21. oktobra „Nekā personīga” pārraides, kur Jūs solījāt palīdzēt atjaunot taisnību politiskiem represētiem brīvības cīnītājiem. Paldies par šo vēlmi, cerot, ka tiks kas īstenots, lai varas kungu nīstiem Latvijas patriotiem reiz būtu Taisnības stunda.
Par taisnības atjaunošanu cīnos vairāk nekā 20 gadus, bet visur sastopos ar naidīgu 4. maija režīma ierēdņu varzu, kur izjūtu naidu un nevis pretimnākšanu tiem, kas, riskējot ar ģimenes laimi un pat dzīvību, ir ziedojušies tēvzemei, lai to atbrīvotu no okupācijas jūga. Pēdējo reizi februārī es visiem Saeimas deputātiem (izņemot „Saskaņas centru”) un Valsts prezidentam nosūtīju lūgumu virzīt Saeimā čekas maisu atvēršanu, lai politiski represētie brīvības cīnītāji varētu piekļūt savām čekas lietām un atmaskot čekas spiegus — stukačus.
Bet deputāti, uzspļaujot likumdošanai par atbildes sniegšanu 30 dienu laikā, nav atbildējuši. Nožēlojama visatļautība un likuma mīdīšana kājām, no Saeimas, kura pati izdod likumus. Bet prezidenta kanceleja par šo iedrošināšanos sāka pat draudēt un neatbild uz iesniegumu. Tā pat savā lieluma mānijā iesniegumu nenodod prezidentam Andrim Bērziņam, tā pārkāpjot manas tiesības vērsties valsts iestādēs un saņemt atbildi.
Vēršos pie Jums ar lūgumu izskaidrot, vai pretošanās kustību dalībnieku čekas lietas, kas bez ieročiem cīnījās pret okupācijas varu, ir Latvijā? Vai TSDC apzināti melo, ka tās neesot Latvijā? Tāpat TSDC atsakās pat atklāt elektroniskā datu bāzē esošos čekas spiegus, kas daudzus gadus izspiegojuši mūsu ģimeni. Cik ilgi notiks čekas priviliģēšana un brīvības cīnītāju diskriminācija un nīšana?
Es nemaz nezināju, ka ir speciāla Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecība. Man kā nacionālam disidentam, kas cīnījies tikai par Latviju, ir politiski represētā apliecība, un biju domājis, ka tas ir gandrīz tas pats. Kur un kā jākārto, lai es un sieva dabūtu Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecību?
Jau 17 gadu vecumā Ventspils pusē izgatavoju un izplatīju proklamācijas, tā nokļūstot čekā. Tad daudzu gadu garumā sekoja mūsu atteikšanās no PSRS pilsonības, divreiz sūtot pases PSRS Augstākās Padomes prezidijam (man ir pasta dokumenti). 1981. gada 6.–9. jūlijā mani tiesāja Augstākajā tiesā pēc 183.1 panta – tas bija politisks farss. Starp deviņiem apsūdzības punktiem bija prasība izvest PSRS karaspēku no Afganistānas un Baltijas un rīkot tur brīvas vēlēšanas. Anulēt 1939. gada PSRS un Vācijas reiha draudzības līguma slepeno protokolu.
Izbeigt latviešu valodas diskrimināciju, pārkrievošana bija notikusi tik tālu, ka 10 gadus latvieši pat nevar nopirkt latviešu ābeci... Kuriozi, ka man bija Izglītības ministrijas atbilde, ka 10 gadus veikalos nav ābeces, tik un tā par to tiku tiesāts.
Neticami, ka čeka savā visatļautībā mūsu vienu un trīs gadus veciem zīdaiņiem spieda mācīt svešo krievu valodu un izsmēja Dievu mūsu bezloga istabā. Tika pārkāpti daudzi Konstitūcijas panti un mātei, 1. grupas invalīdei, patstāvīgi aizturēja pensiju, pat deviņus mēnešus, viņai nedeva pierakstu un nebija derīga pase, un tādejādi viņa nevarēja oficiāli piedalīties teātrī – vēlēšanās (jo viņa nebūtu balsojusi, ja arī būtu atļauts). Un daudz kas cits, kas citiem liksies fantāzija vai pasakas, bet mums – reāla dzīves īstenība. Tas viss minēts ari tiesas farsā un saziņas līdzekļos.
Par visām pieminētam lietām tika patstāvīgi stāstīts ari „Radio Brīvā Eiropa”. Ari laikrakstos „Austrālijas latvietis” un „Latvija” (VFR) tika ievietoti mani raksti pret okupācijas režīmu un visas iepriekš pieminētās lietas. Par manu nacionālo stāju un pretpadomju propagandu sadzīvē ir minēts čekas stukaču ziņojumos. Man ir kopijas, un kopijas ir TSDC.
Tāpat pastāvīgi cīnījos pret pārkrievošanu, un man ir atbildes no iestādēm, kur daudz reiz tas tika novērsts .Neticami, bet novērsa. Savu tautību LATVIETIS es uzskatu par lielāko pagodinājumu un svētumu. Nepiedalījāmies okupācijas režīma vēlēšanās, sestdienas talkās, demonstrācijās un atsacījāmies maksāt okupācijas monstram Uzvaras parkā. Tikos ar nacionāli domājošiem tautiešiem. Gatavojos demonstrēt Jūrmalas–Šatravkas konferencē un centāmies rast kontaktus ar jaundibināto „Helsinki 86”, kas neizdevās. Mums tika atņemtas vergu pases, un 1986. gadā pašus pirmos iztrieca no okupētās dzimtenes.
Par gandrīz tām pašām apsūdzībām, kas bija Ģerdertam Menlgailim un Pēterim Lazdam mēs netikām ievietoti trako mājā, bet man ar sievu tas tika atkārtoti piedraudēts. Pirms tiesas 1981. gadā, izejot psihiatrisko pārbaudi Rīgā, Kalēju ielā, mani atzina par tiesājamu – veselu un pieskaitāmu.
Kopsavilkumā:
kad beidzot represētie brīvības cīnītāji varēs piekļūt savām čekas lietām?
kad mums atļaus atmaskot čekas spiegus un izbeigs čekistu priviliģēšanu?
kur un kādi dokumenti jāiesniedz, lai dabūtu Nacionālās pretošanās dalībnieka apliecību?
Lūdzu Jūs kā juristu izskaidrot, kāda atšķirība ir gestapo, SS, SD un VDK jeb čekai? Gestapo, SS un SD tika tiesāti kā noziedznieki, tiem aizliedza ieņemt amatus valsts pārvaldē. Bet nagu maucēji čeka tiek dievināta, priviliģēta un sargāta un slēpta viņu pagātne, kas slacīta latviešu asinīm.
Čekisti ir kļuvuši par futbola, gāzes, hokeja, zemes spekulācijas miljonāriem, un varas kungi viņus sargā tā, ka neliešiem pat nedrīkst neuzpūst elpu? Vai Jums liekas, ka tas ir normāli, ka tiek dievināti Latvijas bendes, bet nīsti un pazemoti brīvības cīnītāji?
Godātais Judina kungs, es ceru uz Jūsu palīdzību un izsmeļošo atbildi, ko garantē Latvijas likumdošana.
Patiesā cieņā latvietis Lotārs Stūre,
PSRS okupācijas režīmā politiski represēts brīvības cīnītājs
Indianapolē, ASV,
2012. gada 26.oktobrī