Maksātnespējas likuma mērķi pagaidām nav sasniegti
Pirms diviem gadiem pieņemtais Maksātnespējas likums un toreiz izvirzītie mērķi pagaidām nav sasniegti, konferences „Maksātnespējas ietekme uz ekonomiku” atklāšanā norādīja Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode. "Likums nav slikts, tas nesis vairākas pozitīvas pārmaiņas - maksātnespējas procesi ir kļuvuši ātrāki, taču aktuāls ir jautājums, vai tie ir pietiekami efektīvi," uz pārdomām mudina A.Strode.
Viņa uzsver trīs galvenos uzdevumus, kas ļautu sasniegt maksātnespējas tiesiskajā regulējumā izvirzītos mērķus. "Pirmkārt, ir jānodrošina, ka maksātnespējas procesā iesaistītās personas – parādnieki, kreditori un administratori – pienācīgi un godprātīgi izpilda likumā noteiktos pienākumus un izmanto savas tiesības. Tas ir pats būtiskākais priekšnosacījums sekmīgai maksātnespējas procesa norisei, kas nepieciešams visai tautsaimniecībai – proti, ātrai aktīvu atgriešanai ekonomiskajā apritē," akcentē A.Strode. "Otrkārt, ir jānodrošina, lai pēc iespējas vairāk finansiālās grūtībās nonākušo uzņēmumu spētu atjaunot savu maksātspēju. Un treškārt, ir jāpalielina maksātnespējas procesa efektivitāte, proti, jāpalielina atgūto līdzekļu apjoms kreditoriem."
Administratoru asociācijas vadītāja norāda, ka tieši šo iemeslu dēļ, ir nepieciešami sistēmiski maksātnespējas tiesiskā regulējuma uzlabojumi.
Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš, kurš ir veicis pētījumu par maksātnespējas tiesiskā regulējuma ietekmi uz uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā, atzīst, ka Maksātnespējas likums, kas tika pieņemts 2010.gadā, ir veicinājis krasu uzņēmumu maksātnespējas procesu skaita samazināšanos, taču šī samazinājuma apjoms nav objektīvi pamatots – drīzāk esot saskatāmi šķēršļi maksātnespējas procesa uzsākšanai. Viņš norādīja, ka reālā maksātnespēja dramatiski pārsniedz formāli atzīto. Latvijas uzņēmumu pašu kapitāla apjoma analīze norāda uz to, ka no 14 nozarēm, kurās lielākoties darbojas privātā kapitāla uzņēmumi (neiekļaujot finanšu starpniecību), 10 nozarēs vismaz vienai ceturtajai daļai no uzņēmumiem ir negatīvs pašu kapitāls, bet tādās nozarēs kā būvniecība, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, māksla, izklaide un atpūta, to īpatsvars ir pat vairāk nekā puse.
„Tas nozīmē, ka Latvijā 2011.gadā bija vismaz 19 tūkstoši maksātnespējīgu uzņēmumu. Tātad reāli finansiāli nestabilo uzņēmumu skaits ievērojami pārsniedz to uzņēmumu skaitu, kuri ir atzīti par maksātnespējīgiem, jo 2011.gadā maksātnespēja tika pasludināta 893 uzņēmumiem, kas ir 4,7 % no faktiski maksātnespējīgajiem uzņēmumiem,” secina A.Nātriņš.
Eksperti norāda, ka Maksātnespējas likums nesekmīgi risina arī tiesiskā aizsardzības procesa un ārpustiesas tiesiskā aizsardzības procesa īstenošanu, jo statistika parāda, ka tikai 6 % uzņēmumu, kas saskaras ar maksātnespējas procesu, mēģina atjaunot maksātspēju, izmantojot tiesiskās aizsardzības procesu. Lai šī tendence mainītos un maksātspējas atjaunošana kļūtu par prioritāti, jāmaina ne tikai tiesiskais regulējums, bet arī uzņēmējdarbības videi ir jāuzlabojas.