Režisors Martinsons no Graubas un Ēķa konkurences nebaidās

"Ja paralēli rodas domas par līdzīgiem projektiem, tas vēl vairāk apliecina, ka esam uz pareizā ceļa un filma ir vajadzīga. Neredzu tajā neko sliktu, piemēram, tikko bija divas filmas par "Sniegbaltīti". (..) Ja mēs būsim tik spēcīgi un šajā Latvijai nozīmīgajā laika posmā radīsim divas filmas, domāju, ka skatītāji no tā tikai iegūs," piektdien žurnālistiem teica Martinsons, komentējot Ēķa un Graubas neseno paziņojumu, ka viņu nākamā filma būs kopprojekts ar lietuviešiem – leģenda par Nameja gredzenu.

Arī Martinsons filmu iecerējis veidot kā kopprojektu ar Lietuvu un Vāciju, tomēr pamatā kinolenti plānots uzņemt Latvijā. Pašlaik jau sākts darbs pie "Nameja" scenārija, kas veidots pēc rakstnieka Laimoņa Pura tetraloģijas motīviem. Kā eksperts filmas veidošanai piesaistīts vēsturnieks, agrīno viduslaiku speciālists Andris Levāns, bet mūziku filmai raksta Rihards Zaļupe, kurš filmas skaņu celiņam vēlas izmantot Latvijas mūziķu spēkus.

"Mūsu filma būs maksimāli pietuvināta 13.gadsimta realitātei – bildē, mūzikā, skaņā. Tā nebūs stāsts par idealizētu romantisku varoni. Tā būs stāsts ne tikai par baltu tautu cīņu ar krustnešiem, bet par Nameju kā cilvēku un sabiedrību līdzās viņam tā laika Eiropas kontekstā, ar skatījumu caur starptautisko prizmu," norādīja Martinsons.

Viņu īpaši saviļņojusi Pura tetroloģijas trešā daļa "Tālajos pilskalnos", kur galvenais varonis ir Namejs. Martinsons norādīja, ka šī grāmata ir ļoti mūsdienīga, piemēram, Nameja teiktais, ka nevajag meklēt uzvaras tālajos pilskalnos, sasaucas ar šodienas emigrācijas tendencēm.

13.gadsimta zemgaļu virsaiša Nameja dzīve bijusi vienlīdz cieši saistīta gan ar Latvijas, gan Lietuvas teritorijām, un Martinsons sacīja, ka viņa pieredze, dzīvojot Lietuvā, palīdzēs labāk izstāstīt šo stāstu.

"Man kā cilvēkam, kas 18 gadu dzīvojis Lietuvā, ir zināma tā tauta un cilvēki (..). Es vienlīdz labi jūtu, redzu un saprotu abas šīs puses, kas ir ļoti svarīgas gan šajā romānā, gan mūsu filmā," teica Martinsons.

Vēsturnieks Levāns stāstā par Nameju redz zināmas līdzības ar viņa laikabiedriem Eiropā – Akvīnas Tomu un Marko Polo, iemiesojot ideju par harmoniju, mieru, cilvēku ciešanu mazināšanu. Pēc viņa paustā, 13.gadsimta 70. līdz 80.gadi, kad šie cilvēki dzīvoja, ir daudz modernāks un dinamiskāks laiks, nekā tagad iedomājamies.

"Cilvēkam vajadzēja mainīties, viņš bija milzīgu izaicinājumu priekšā. Tas acīmredzot ir kopīgs šim tālajam laikam, par ko būs filma, un laikam, kurā dzīvojam mēs," viņš paskaidroja.

Atbalstu topošajai filmai preses konferencē bija ieradušies izteikt arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Vienotība") un izglītības ministrs Roberts Ķīlis.

Pabriks sacīja, ka rakstnieka Pura grāmatas viņā skolas gados modinājušas patriotismu un lepnumu par savu tautu. Tādēļ viņš ir pārliecināts, ka šāda filma ir atbalstāma un ir pēdējais laiks nevis tikai skatīties citu valstu kino par viņu vēsturi un varoņiem, bet veidot pašiem savu.

"Mēs lepojamies ar tādām filmām kā "Gladiators" vai "Drošsirdis" un zinām par šiem citu valstu paraugiem. Bet vai mums arī ir kaut kas līdzīgs, ko varam pie sevis atrast? Šī varoņu esība vai neesība ir tas, kas mūs šķir vai vieno ar citu tautu kultūrām. Man šķiet, ka ir pēdējais laiks pienācis Latvijā radīt šādas filmas kā Māris Martinsons ir plānojis. Šai filmai manā izpratnē būtu jābūt tādai, lai mēs kā skatītāji iznākam no kino zāles un izjūtam lepnumu par savu valsti, tautu un pagātni," uzsvēra aizsardzības ministrs.

Viņaprāt, liela daļa Latvijas tautas joprojām atrodas meklējumos un netic, ka ir pietiekami līdzvērtīgi un spēcīgi. "Tas ir beidzot jāpārtrauc, un mākslai šeit ir ļoti liels spēks," viņš teica un piebilda, ka Latvijai savu iedzīvotāju mīlestība un patriotisms ir nepieciešams tieši tagad, kamēr tā vēl nav iekļuvusi pasaules attīstītāko valstu desmitniekā, jo "tad jau mīlētāju pietiks".

Izglītības ministrs Ķīlis atzina, ka projekts ir gana ambiciozs un viņam ir pārliecība, ka tajā aktīvi iesaistīsies arī bērni un jaunieši, interaktīvā veidā apgūstot jaunas zināšanas par vēsturi. "Tās nav divas stundas kinoteātrī, tas ir ilgāks laiks, kurā cilvēki var iesaistīties un dzīvot līdzi, kļūstot par šā pasākuma faniem," norādīja ministrs.

Filmas veidotāji iecerējuši paralēli filmēšanas procesam attīstīt arī interneta mājaslapu, kurā būs pieejami gan izziņas materiāli, gan spēles par vēstures tematiku, gan iespējas ziedot. Finansējumu vērienīgajam projektam plānots piesaistīt gan no privātiem partneriem, gan individuāliem ziedotājiem, gan valsts, gan Eiropas Savienības līdzekļiem.

Pašlaik sadarbībā ar vēsturniekiem un arheologiem tiek pilnveidots filmas scenārijs, apzinātas filmēšanas vietas Latvijā, Lietuvā un Polijā (kādreizējā Prūsijas teritorijā). Aktieru izvēlei nākamā gada pavasarī tiks organizēta starptautiska atlase, bet filmēšanu plānots sākt nākamā gada rudenī.

Filmas pirmizrāde iecerēta 2015.gada rudenī.

Jau vēstīts, ka režisors Grauba un producents Ēķis, kuru kontā jau ir vairākas filmas par vēsturi, nesen paziņoja, ka viņu nākamā filma būs kopprojekts ar lietuviešiem ‒ leģenda par Nameja gredzenu.

Pēc "Rīgas sargu" uzņemšanas Graubu un Ēķi uz sadarbību aicinājusi Kauņas kinostudija, un nolemts veidot vēsturisku filmu par Nameju, kura mūžs bijis cieši saistīts gan ar Latviju, gan Lietuvu.

BNS