Slimnīcas darbinieki: tiek darīts viss, lai likvidētu Stradiņu slimnīcu

Lai Stradiņa slimnīca tiktu „nesāpīgi” un bez skandāliem nodota Rīgas Stradiņu universitātei (RSU), tagad sabiedrībā tiek veidots slimnīcas sliktais tēls. Jāteic, ka universitātes klīniku nodošana RSU ir šīs augstskolas interesēs. Ja klīnikas pāries kaut vai daļējā RSU pārraudzībā, tad RSU arī monopolizēs mediķu sagatavošanas izglītības sistēmu Latvijā, un tad diez vai jaunos ārstus būs izdevīgi sagatavot arī Latvijas Universitātē.

„Nespējam ietekmēt un apturēt procesu, kas vērsts uz to, lai Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca tiktu likvidēta. Vispirms finansiāli izputināta un pēc tam likvidēta. Tā kā izputināšanas process notiek pēc veselības ministres Ingrīdas Circenes kundzes iniciatīvas, tagad ir tās pārraudzībā un kontrolē, tad vienīgā iespēja ir sniegt informāciju masu medijiem, cerot, ka informācijas atklāšana slimnīcu izglābs,” teikts „slimnīcas ilggadīgo darbinieku” parakstītajā vēstulē, kura publicēta portālā pietiek.com. Tajā teikts, ka slimnīcas darbiniekiem jānovēro „dīvainas darbības” – jaunie darbinieki tiek pieņemti bez konkursa, pastāvīgi tiek nomelnota slimnīcas darbība un tajā notiekošais.

„Slimnīcas lejupslīde sākās ar brīdi, kad tika iecelta jauna valde. Kā jau zināms, bez konkursa. Turklāt jaunās valdes iecelšanas pamatojumu sabiedrībā plaši reklamēja veselības ministre Circene - esot neskaidra finanšu plūsma, un pēc Circenes ierosinājuma tika uzsākta izmeklēšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kā arī par valdes locekļu darbu tika uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Visas izmeklēšanas ir beigušās, un nez kāpēc Veselības ministrija klusē, ka ministrijā oficiāli ir saņemts gan KNAB, gan policijas slēdziens, ka bijušās valdes locekļi nav veikuši ne koruptīvas, ne krimināli sodāmas darbības. Tātad valdes maiņas pamatojums ir zudis, un rodas pamatots jautājums: kāpēc tika mainīta valde,” uzskata slimnīcas ilggadīgie darbinieki.

Slimnīcā trūkst medikamenti

Augusta vidū Circene plašsaziņas līdzekļos slavēja pašreizējo slimnīcas valdi: „Pašreizējā slimnīcas valde ir parādījusi, ka pēdējo trīs mēnešu laikā parādi nav pieauguši. Pirmo reizi desmit gadu laikā slimnīca iekļāvusies kvotas apjomā. Tas ir būtisks rādītājs.”

Tomēr slimnīcas kolektīvam netiek atklāts ne finansiālais stāvoklis, ne attīstības, ne kadru politika, ne arī tas, kāpēc un kādi procesi slimnīcā notiek. Tomēr ir zināms, ka rēķini netiek maksāti no valdes iecelšanas brīža, tas ir, no 2012. gada maija, jūnija! Tiek maksāti tikai tādi rēķini, kas nesamaksāšanas gadījumā draudētu apturēt slimnīcas darbību, piemēram, elektrības rēķini.

Daudzi medikamentu un medicīnas materiālu piegādātāji ir pārtraukuši piegādāt preces, slimnīcā trūkst materiālais nodrošinājums, tai skaitā medikamenti, atklāj Stradiņa slimnīcas mediķi.

„It kā nesaprotami tiek veiktas izmaiņas slimnīcas struktūrvienībās, pieņemti un atbrīvoti darbinieki. Tomēr iedziļinoties, no kādiem amatiem kādi darbinieki tiek no darba atbrīvoti un kādi tiek pieņemti, var izdarīt vairākus secinājumus.

Pirmkārt, ka kadru maiņa notiek ar mērķi radīt darba nespējīgu administrāciju, jo atbrīvoto vietā ilgstoši netiek pieņemti darbinieki un struktūrvienību darbs tiek paralizēts. Slimnīcā ilgstoši nav finanšu direktora, nav galvenās grāmatvedes, nav aprūpes departamenta direktores, nav iepirkumu daļas vadītāja. Nupat no darba atbrīvots juridiskā departamenta direktors, ambulatoro pakalpojumu centra vadītājs. (..)

Atbrīvoto vietā jauni darbinieki tiek pieņemti bez konkursu organizēšanas, un tie biežāk ir valdei „tuvas personas” nekā savas jomas profesionāļi.

Iespējams, ka departamentu likvidēšana ir nepieciešama administratīvo izdevumu mazināšanai, tomēr par to ir iemesls šaubīties. It kā slimnīcā ir noticis administratīvo funkciju audits, tomēr slimnīcas personālam nav zināms ne kas to veica, ne kādi tam ir rezultāti. To nezina arī administrācijai tuvu stāvoši darbinieki,” teikts mediķu Atklātajā vēstulē.

Izplata kriminālas baumas par Stradiņa slimnīcu

RSU pagājušā gada rudenī jau lūgusi valdības vadītāju Valdi Dombrovski atbalstīt Stradiņu un Bērnu slimnīcas apvienošanu, atdodot pusi no jaunizveidotās slimnīcu apvienības universitātei. Apvienības iniciatore - Stradiņa universitāte - kā galveno reformu iemeslu min slikto slimnīcu darbu.

Tiek izplatītas arī baumas, kas sabiedrībai liek aizdomāties par to, ka Stradiņu slimnīcā neviens nemākot strādāt. Lūk, daži piemēri:

* Nesen presē parādījās skaļi virsraksti „Stradiņa slimnīcā no grāmatvedības nozagts dators; policija sāk izmeklēšanu”. Patiesībā nekāds dators netika nozagts, apgalvo slimnīcas darbinieki.

* Nesen LNT raidījums „Degpunktā” ziņoja, ka slimnīcas Juridiskās pārvaldes direktoram no kabineta esot nozagti 5000 latu un nodarījumā atzinusies kāda darbiniece, taču nauda gan esot pazudusi, un sieviete neatzīstas, kur tā ir. Slimnīca vēlāk gan izplatīja paziņojumu medijiem, tomēr tas plaši neizskanēja.

To, ka RSU ir iecerējusi savā pārraudzībā pārņemt ne tikai Stradiņa, bet arī pārējās Rīgas klīniskās universitātes slimnīcas, neslēpj Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, kurš kandidēs uz RSU amatu. Viņš 20. novembrī intervijā „Latvijas Avīzei” teica:

„Bija plāns par Stradiņa slimnīcas pārveidošanu par SIA, un tad RSU varētu kaut kā iegūt šā SIA daļas. Manā vērtējumā tas ir galīgi nederīgs plāns, jo SIA forma universitātes slimnīcām ir absolūti nepiemērota. SIA darbības kvalitātes rādītājs ir tikai peļņa. Taču universitātes slimnīca nevar domāt tikai par peļņu – tai ir arī izglītojoša un pētniecības funkcija.

Turklāt RSU nekādā ziņā nepietiek tikai ar Stradiņa slimnīcu, lai pilnvērtīgi veiktu izglītošanu un pētniecību. Tāpēc RSU vajadzētu kā līdzvērtīgam partnerim darboties arī Bērnu un Austrumu slimnīcas un nodrošināt tajās pētniecības un izglītošanas daļu, kamēr slimnīca nodrošinātu ārstniecības daļu. Sinerģijā veidotos tas, ko pasaulē saprot ar universitātes slimnīcas vārdu.”

Tāpat Vētra arī uzsvēra, ka jaunos mediķus Latvijā ir jāsagatavo tikai vienā augstskolā – RSU, „atmetot” Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti:

„Uzskatu, ka mediķi būtu jāskolo tikai vienā universitātē – RSU. Izskatās, ka tas ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas uzskats. Atšķirībā no izglītības ministra gan neuzskatu, ka būtu jāapvieno augstskolas, taču dārgas studiju programmas nevajadzētu īstenot divās, trīs un vairāk augstskolās.”