Režijas vecmeistara Deičs un Ala Vainera dramaturģiskais stāsts - Aisedora. Baskājainā dejotāja
Režijas vecmeistars Felikss Deičs un fascinējošs Ala Vainera (Al Wainer ASV) dramaturģiskais stāsts, ko vienā elpas vilcienā izstāsta lieliskā aktrise Indra Burkovska. Izrāde par slaveno amerikāņu dejotāju Aisedoru Dunkani
Aisedora Dunkane (Isadora Duncan, 1878 - 1927) bija pirmā baskājainā dejotāja, brīvās dejas stila radītāja un patiesi ģeniāla dejas improvizatore, kuras traģiskais, pretrunām pilnais dzīves gājumus un spožā dejas māksla radusi atspoguļojumu dažādos mākslas žanros – kā piemēram, Aisedora Dunkane bija prototips Deivida Veisa (David Weiss) biogrāfiskajai novelei „Gars un miesa”, kas 1959.gadā tika publicēta ASV; Kino to 1968.gadā spilgti iemūžinājis režisors Kens Rasels (Ken Russel) filmā ”Isadora” ar izcilo aktrisi Vanesu Redgreivu (Vanessa Redgrave) titullomā; 1981.gadā Karaliskā baleta horeogrāfs Kenets Makmilans (Keneth McMillan) iestudēja baletu „Isadora”, kas ar lieliem panākumiem tika izrādīts Koventgārdenā.
Izrādi papildina krāšņi tērpi un scenogrāfija - scenogrāfija un kostīmi - Zigrīda Atāle.
Klasiskā mūzika un videosižets ar spāņu dejotājas Tamāras Rojo (Tamara Rojo) dejoto Aisedoru Dunkani.
Izrādes laikā var iepazīt ne tikai Aisedoras Dunkanes personīgo un radošo dzīvi, bet arī sastapt daudzas 19./20. gs mijas personības - Sergeju Jeseņinu, Bernardu Šovu u.c. Iepazīt šo pretrunīgo laikmetu, kas daudzējādi izmainīja izpratni par mākslu un kultūru un sāka novitātes, ko izmantojam vēl šodien.
“Es ticu, ka ikviena cilvēka mūžā ir sava garīgā līnija, augšupejoša līkne, un viss, kas pieder pie tās un to stiprina, ir mūsu reālā dzīve – pārējo var pielīdzināt pelavām, kuras atbirst mūsu dvēselei attīstoties. Man šāda garīgā līnija ir Māksla. Esmu pazinusi divus motīvus – Mīlu un Mākslu. Un itin bieži Mīla iznīcinājusi Mākslu, un gandrīz vienmēr Mākslas valdonīgais aicinājums ir pielicis punktu Mīlai. Starp Mākslu un Mīlu nevar būt ne saskaņa, ne saprašanās. Tikai nemitīga cīņa. Mana dzīve – mana dzīve tātad veltīta tām abām.” Aisedora Dunkane.
Aisedora Dunkane bija viena no tām, kas 19./20.gs. mijā radīja jauno dejas virzienu - tērpusies puscaurspīdīgā grieķu tunikā, ar savu deju Aisedora Dunkane atjaunoja kopš antīkajiem laikiem aizmirstībai nodoto ķermeņa un dvēseles harmonijas ideju. Šodien laikmetīgajai dejai raksturīga sava filozofija un kustību māksla – deja veido sižetu, kas rodas, savienojot vairākas kustību formas – dejas improvizāciju, kontaktimprovizāciju, jogu, pilates, u.c.. Mūsdienu deja ietver citādu kustību filozofiju nekā klasiskā deja – mūsdienu deja tiecas uz anatomiski pareizām kustībām, izmanto fizikas likumus, lai dejojums būtu pēc iespējas ergonomiskāks un plūstošāks.
Karlīna Timofejeva, Foto: Publicitātes
