Kultūras ministre: Latvijā visvairāk pelna pasaules topa sportisti un diriģenti

Viņa minēja, ka šādu Latvijas pasaules līmeņa sportistu un mūziķu algas ir vairākas reizes lielākas nekā banku prezidentam Latvijā.

Klausīties ministres lekcijā bija ieradusies pilna auditorija studentu, kas izraisīja patīkamu ministres izbrīnu. Jaunzeme-Grende studentiem stāstīja gan to, kā no biznesa vides nonākusi līdz Kultūras ministrijas vadīšanai, gan arī klāstīja apsvērumus, kādēļ ir vērts investēt naudu kultūrā.

Ministre skaidroja, ka vienīgā konkurētspējas pazīme ir kultūra. "Ja Parīzē sastapsies latvietis ar ķīnieti, tad kas viņus atšķirs, ja matemātika, fizika un citas zinātnes skolās tiek mācītas līdzīgi. Atšķirība būs tā, ka ķīnietis būs lasījis Konfūciju, bet latvietis būs uzkrājis savu nacionālo kultūru. Mūsu pamats ir mūsu autori un māksla," pauda Jaunzeme-Grende.

Viņa uzsvēra, ka mājaslapā "www.kulturaskanons.lv" var iepazīties ar nozīmīgākajām un labākajām lietām, kas atrodamas katrā no kultūras pārstāvētajām jomām. "Ja jūs izpētīsiet šo Latvijas kultūras kanonu un no katras sadaļas vismaz vienu dzirdēsiet, redzēsiet un izlasīsiet, tad kļūsiet konkurētspējīgāki," apgalvoja ministre, piebilstot, ka tuvākajā laikā paredzēts šo Latvijas kultūras kanonu arī papildināt.

Jaunzeme-Grende klāstīja, ka aizvien populārākas kļūst radošās industrijas un Eiropā radošajās industrijās strādājošo skaits ir lielāks nekā autoindustrijā. Lai arī patlaban notiekot pētījums par to, cik Latvijā ir radošo industriju, populārākās no tām ir kino, dizains, spēles, mode un mūzika.

Ministre aicina arī mācībspēkus iedziļināties radošajās industrijā, jo tā ir joma, kur tagadējie studenti varēs attīstīt savas idejas.

Jaunzeme-Grende studentiem minēja, ka investori dodas uz tām valstīm un pilsētām, kur redz, ka kultūrā tiek ieguldīta nauda. Arī pilsētas daudz iegūst no kultūras, jo ir pierādījies, ka pilsētās, kurās ir dažādas kultūras norises, cilvēki vēlas dzīvot. Piemērs tam ir arī Cēsis, kur jau sešus gadus notiek Cēsu mākslas festivāls, un līdz ar šo festivālu uz Cēsīm nolēmuši pārcelties vairāki cilvēki.

Tāpat viņa vērsa uzmanību uz to, ka simfoniskā un klasiskā mūzika aktivizē labās smadzeņu puslodes daļu, kas nedaudz vēlāk vainagojas ar lielisku ideju izdomāšanu.

Jaunzeme-Grende aicināja studentus sekot līdzi aktualitātēm, jo, lai savai idejai vai projektam dabūtu finansējumu, ir jāzina, kur to meklēt. Tāpat studenti tika mudināti būt radoši, lai īstenotu jaunas un inovatīvas idejas.

LETA