Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 15. un 16. decembrī

Ja tomēr liekas, ka gatavoties Ziemassvētkiem vēl ir pa agru, varat nosvinēt Latvijas nacionālā baleta 90. Dzimšanas dienu, aiziet uz unikālo Ķīnas cirka izrādi vai apmeklēt beļģietes Selas Sjū koncertu „Palladiumā”. Kā vienmēr varat aiziet arī uz kādu galvaspilsētas izstāžu zāli, kurās nemaz tik mierīgi nebūs, kā varētu domāt – Kalnciema kvartālā sestdien notiks fotoizsole, bet Elijas ielā jaunu galeriju atklās ar krāšņu kinokomisku šovu.

1. Selas Sjū koncerts „Palladium”

Rīgas koncertzālē „Palladium” sestdien, 15. decembrī, pulksten 20.00 koncertu sniegs Beļģijas soul/funk/reggae dziedātāja Sela Sjū (īpašais, iesildošais viesis - Ivo Grīsniņš-Grīslis)

Eiropā un ASV pieprasītā talantīgā Beļģijas mūziķe Sela Sjū (Selah Sue) sniegs sava pasaulē popularitāti ieguvušā debijas albuma turnejas uzstāšanos. Koncerts notiks festivāla „Pestivals” koncertu sesijas ietvaros.

Skaņdarbu „Raggamuffin", „Crazy Vibes” un „This World" autores un izpildītājas beļģietes Selas Sjū debijas albums „Selah Sue” (2011.) ir elektroniskā roka, organic hip-hop un soul/funk melodiju apvienojums, kas Eiropā līdz šim pārdots vairāk nekā 400 tūkstošos eksemplāru. 2011. gadā mūziķe ieguva pasaules debitantu balvu „European Border Breakers Award ” (EBBA), 2012. gadā – „EBBA” klausītāju balvu. Sela Sjū pieder pie pavisam jaunas mūziķu paaudzes, kas rada mūzikas stilu sintēzi.

„Šī mūziķe parāda vienu no virzieniem, kuros attīstīsies festivāla „Pestivals” muzikālā gaume turpmāk. Sela Sjū ir viena no pēdējā laika talantīgākajām populārās mūzikas pērlēm,” komentē koncerta organizators Aivars Līpenītis.

Selas Sjū koncertu ar oriģinālmūzikas koncertprogrammu papildinās latviešu mūziķa Ivo Grīsniņa - Grīšļa uzstāšanās. Paralēli muzikālajiem priekšnesumiem koncerta apmeklētājiem būs iespēja aplūkot un izmēģināt Latvijas industriālā dizaina darbus, un novērtēt īpašu koncertzāles „Palladium Rīga” iekārtojumu.

„Ar šīs mūziķes daiļradi iepazinos pavisam nesen. Mani fascinē viņas balss un talants, tādēļ apmeklētājus priecēšu ar speciāli šim vakaram gatavotu solo koncertprogrammu,” saka multimākslinieks Ivo Grīsniņš-Grīslis.

Biļešu cenas: Ls 10 - 33. („Biļešu servisa” tīklā). Sīkāk internetā: www.pestivals.lv .

Sela Sjū: „This World”

2. Nacionālajam baletam 90!

Ar grandiozu Galā koncertu tiks sestdien, 15. decembrī, pulksten 19.00 tika atzīmēta Latvijas Nacionālā baleta 90. jubileja.

Galā koncertā uz Nacionālās Operas skatuves sveiksim Latvijas Nacionālā baleta solistu ziedu un visu baleta trupu, kas izdejos spilgtākās epizodes no šobrīd repertuārā iekļautajām izrādēm. Kā īpaši viesi koncertā uzstāsies Hamburgas baleta prīmas - latvietes Annas Lauderes un premjera Edvīna Revazova duets, jaunās baleta zvaigznes no Lielā Teātra - Olga Smirnova un Vladislavs Lantratovs, kā arī neparastais baletdejotājs Sergejs Poluņins no Staņislavska muzikālā teātra.

Jāteic, ka Latvijas Nacionālā baleta 90. jubileja tiks atzīmēta visas 2012./2013. gada sezonas garumā; daudzpusīgā programma ikvienam ļaus pārliecināties par mūsu baleta unikalitāti un mūsdienīgumu. Skatītājus gaida gan svinīgais Galā koncerts, gan trīs laikmetīgās dejas jauniestudējumi izcilu mūsdienu horeogrāfu vadībā.

Latvijas Nacionālā baleta oficiālā dzimšanas diena ir 1922. gada 1. decembris, kad pirmizrādi piedzīvojusi pirmā pilnmetrāžas baleta izrāde – pēc Mariusa Petipā 1885. gada Pēterpils izrādes parauga iestudētā Herteļa „Veltīgā uzmanība”.

Biļešu cenas: Ls 6- 45 („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.opera.lv.

3. Bluķa vilkšana Brīvdabas muzejā

Šo svētdien, 16. decembrī, no pulksten 12.00 līdz 16.00 Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā norisināsies Ziemas saulgriežu ieskandināšana ar bluķa vilkšanu, dziesmām un dejām folkloras kopu vadībā, kā arī svētku tirdziņu.

„Ziemas saulgrieži latviešiem ir prieka un līksmības svētki, svinot gaismas uzvaru pār tumsu, jo pēc gada garākās nakts saule atkal griežas uz pavasara pusi. Šai laikā ļaudis mēdza ap savām mājām vilkt bluķi, sakopojot tajā visu aizejošā gada grūtumu un ļaunumu, un beigās sadedzinot to ugunskurā,” stāsta muzeja Izglītības un informācijas nodaļas darbiniece Kristīne Dzedule.

Bluķa vilkšana folkloras kopas „Rija” vadībā no galvenajiem vārtiem sāksies pulksten 13.00. Pēc atjaunotā „Sluju” darvas cepļa atklāšanas un bluķa dzēriena baudīšanas bluķis tiks vilkts uz Kurzemes sētu un tālāk - uz Vidzemes sētu, lai pulksten 15.00 to sadedzinātu ugunskurā kopā ar visām šai gadā piedzīvotajām likstām un nelaimēm.

Gar muzeja galveno ceļu šai laikā darbosies amatniecības izstrādājumu tirdziņš, kurā būs iespējams iegādāties gan tradicionālas, gan neparastas dāvanas. Savukārt radošajās darbnīcās Izstāžu zālē un Kurzemes sētā dāvaniņas varēs pagatavot pašu rokām. Tur taps dekori no čiekuriem, puzuri un citi rotājumi, tiks lietas sveces un gatavoti kosmētikas līdzekļi. Laimes liešanas darbnīca darbosies Mērsraga smēdē.

Šajā dienā no aukstuma pasargās jestra dancošana, ugunskurs, karsta tēja Kurzemes manteļskurstenī un Vidzemes slietenī, kā arī silta maltīte Priedes krogā. Turklāt, sākot ar šo nedēļas nogali, muzejā atsākusi darboties slēpošanas trases sadarbībā ar aktīvās atpūtas centru „Eži”.

Sīkāk internetā: www.brivdabasmuzejs.lv.

4. 1792.gada Ziemassvētki Rīgā

Svētku ceļojumu laikā varēs veikt svētdien, 16. decembrī, kad Mazajā Ģildē pulksten 16.50 un 19.30 trešās Adventes koncertu „1792.gada Ziemassvētki Rīgā” sniegs diriģents Māris Kupčs, baroka orķestris „Collegium Muisicum Riga” un baroka koris „Collegium Choro Musici Riga”, soprāns Inga Šļubovska, kontrtenors Sergejs Jēgers un tenors Viesturs Jansons.

Šie koncerti būs īpaši tāpēc, ka turpina ciklu „Ceļojums laikā”, šoreiz dodoties uz Rīgu 18. gadsimta nogalē. Šajā laikā Rīgas spilgtākais komponists bija Georgs Mihaels Tēlemans, kurš bija dižā vācu komponista un multiinstrumentālista Georga Filipa Telemana mazdēls, un, protams, nodarbojās gan ar savas mūzikas popularizēšanu, gan arī ar vectēva darbu aktīvu atskaņošanu. Koncertā būs iespēja dzirdēt abu šo komponistu mūsdienās reti atskaņotus opusus.

Ap 1792. gadu Rīgas pilsētā lielu lomu spēlē arī notiekošais Kurzemē, kur iemīļots ir vijoļvirtuozs un komponists Francis Ādams Feihtners, kuram sevi jāpierāda, stājoties pretī milzīgajai Johana Ādama Hillera operkomponista slavai, kas vēl arvien zeļ par spīti tam, ka viņa darbība vairs nav aktīva, jo Kurzemes hercogistē viņš ieņem vien goda kapellmeistara vietu. Interesanti, ka tieši Johana Ādama Hillera ietekme latviešu sabiedrībā ir liela, ko apliecina viņa kantāte „Tā 100. dziesma”, kas ir pirmais sakrālais skaņdarbs latviešu valodā. Lai gan šo opusu Māris Kupčs no jauna atradis jau pirms desmit gadiem, tieši 16. decembrī pirmoreiz kopš 18. gadsimta nogales skaņdarbs tiks atskaņots pilnā veidā – visas daļas uz vēsturisko instrumentu kopijām.

Šajā koncertā īpašu gaisotni radīs arī tas, ka par norises vietu izvēlēta Mazās ģildes ēka, pie kuras 18. gadsimtā piederēja visi Rīgas pilsētas mūziķi, un kur noteikti kāds no šiem opusiem piedzīvojis atskaņojumu.

Klausītāji, kuri apmeklēs koncertu pulksten 16.50, būs liecinieki „Eiroradio” tiešraidei, kuru nodrošinās Latvijas Radio 3 „Klasika”. Pateicoties šai translācijai, ceļot laikā varēs arī tie, kuri atradīsies pie radioaparātiem citur Eiropā.

Ieeja bez maksas (ielūgumi Mazajā Ģildē). Sīkāk internetā: http://www.gilde.lv/maza/index.html.

Baroka orķestris „Collegium Musicum Riga” Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā

5. Zelta nedēļas nogale Tukumā

Pirms aptuveni 100 gadiem Tukumā bija tradīcija – pēdējo svētdienu pirms Ziemassvētkiem saukt par Zelta svētdienu. Tā ir viduslaiku tradīcija – pulcēties kopā svētdienā pirms Ziemassvētkiem un kopā gatavoties tiem. Savukārt Tukuma puses grāmatnieks Atis Freināts 20. gadsimta 30. gados popularizēja šo dienu, lai iepazīstinātu tukumniekus ar jaunākajām grāmatām. Šogad tukumnieki pārcēluši šo 4. Adventes Zelta svētdienu uz 3. Adventes nedēļas nogali un iesaka atvēlēt sev un ģimenei brīvu laiku, lai radītu īpašu svētku sajūtu Tukumā.

Tukums lielo svētku gaidās jau ietērpies svētku tērpā. Brīvības laukumā izrotāta un lepna stāv lielā pilsētas egle. Turpat netālu savu mājvietu uz šo īpašo laiku radis arī mazais Ziemassvētku namiņš.

Nedēļas nogalē uz nesteidzīgu atpūtu ciemos pie sevis gaida Tukuma muzeji. Sestdien, 15. decembrī, pilsētas centrā, galerijā „Durvis” pulksten 13.00 tiks atklāta izstāde „Zīds un rota”, kuras autore ir māksliniece Māra Alksne. Māksliniece daudzus gadus ir strādājusi uzņēmumā „Rīgas modes” par modelētāju - dizaineri, un izstādē būs skatāmi apgleznoti tērpi, zīda gleznas, lakati, šalles, dekori un rotas.

Uz īpaši Ziemassvētkiem veltītu izstādi aicina arī Tukuma pilsētas vēstures muzejs „Pils tornis”. Te apskatāmi 20. gadsimta sākuma un 50. - 60. gadu Ziemassvētku un Jaunā gada svētku rotājumi un pastkartes. Pirmajā stāvā kā vienmēr apskatāma pastāvīgā ekspozīcija - Tukuma pilsētas vēstures ainas attēlotas ar leļļu skatiem. Bērniem šī muzeja daļa patīk visvairāk.

Tā kā Tukums ir izveidojies par amatnieku pilsētu, tad īpašu piedāvājumu šai nedēļas nogalei gatavo arī daži no viņiem. Ciemos pie sevis gaidīs Salmu darbnīcas rūķi. Sestdien būs iespējams paviesoties arī Audēju darbnīcā, kas ir interesanta vieta ceļotājam, lai aizraujošā veidā iepazītu Tukuma novada tautastērpu, kā arī iemēģinātu savu roku aušanā.

Ģimenes ar bērniem īpaši būs gaidītas svētdien, 16.decembrī, kad kopīgi tiks rotāta Katrīnas eglīte. Radošajās darbnīcās Tukuma ledus hallē no pulksten 12.00 Tukuma Mākslas skolas pedagogu vadībā ikviens varēs pagatavot savu eglītes rotājumu, bet no pulksten 13.00 Katrīnas laukumā tiks rotāta Katrīnas eglīte. Lai rosoties nebūtu auksti, visi klātesošie tiks cienāti ar piparkūkām un karstu tēju, varēs iemēģināt kādā tautas deju solī kopā ar Slampes folkloras kopu „Pūrs”.

Savukārt Tukuma muzejs turpina „Zelta svētdienas” tradīciju, kopā pulcējot klausītājus un skatītājus „Zelta svētdienas” pasākumā Durbes pilī. Šoreiz pasākuma programmā - 2013. gada kalendāra „Piena māksla” prezentācija un „Brīvās Akadēmijas” stīgu kvarteta „ReDo” koncerts, kurā varēs dzirdēt Volfganga Amadeja Mocarta un Pētera Vaska klasisku un populāru Ziemassvētku dziesmu aranžējumus.

Svētdien apmeklētājus gaidīs arī mākslas darbnīcā „Antīks”, kurā darbojas divi mākslinieki - Ingemāra Treija-Čivle un Leons Čivlis, vadot glezniecības un mēbeļu restaurācijas darbnīcas. Šobrīd galerijā apskatāmas Tukuma mākslinieku grupas gleznas. Pie tējas tases būs iespējams aprunāties par mākslu ar galerijas saimniekiem.

Sīkāk internetā: www.tukums.lv .

6. Lielais Ķīnas mūris Liepājā un Rīgā

Šajā nedēļas nogalē Liepājā un Rīgā Eiropas turnejas ietvaros viesosies Ķīnas

Nacionālais cirks ar programmu „Lielais Ķīnas mūris”. Ķīnas cirks, kuram jau ir 4000 gadu sena vēstures un savas tradīcijas, būtiski atšķiras no eiropiešu uzskatiem par cirku. Tas ir tāpat kā, piemēram, Pekinas operu pielīdzināt Rietumeiropas klasiskajai operas tradīcijai. Tādēļ mūsu platuma grādos Ķīnas cirks būs patīkams pārsteigums ne tikai bērniem, bet arī viņu vecākiem un vecvecākiem.

Ķīnas cirks ir lieliska, krāšņa un ugunīga izrāde, kur pārdomāts ir viss, bet mākslinieki ir īsti sava amata pratēji. „Ķīnas cirks – tas ir cirks pāri cilvēka iespēju robežām,” uzsver viesizrāžu rīkotāji.

Liepājas Olimpiskajā centrā Ķīnas cirks izrādi sniegs sestdien, 15, decembrī, pulksten

19.00. Biļešu cenas: Ls 8 – 12. Savukārt Rīgas cirkā Ķīnas cirks svētdien, 16. decembrī, sniegs trīs izrādes – pulksten 12.00,15.00 un 18.00. Biļešu cenas: Ls 1 (bērniem līdz piecu gadu vecumam) – 15 („Biļešu servisa” tīklā).

7. Rīgas izstāžu ceļvedis: komiksu kino, foto rādīšana un izsole, leģendārie padomju Rīgas interjeri

* Sestdien, 15. decembrī, Elijas ielā 20 durvis apmeklētājiem vērs jauna mākslas galerija „Mayday”, kuras mērķis ir piedāvāt Latvijas publikai konceptuālo mākslu kā vietējo, tā ārzemju mākslinieku izpildījumā. Galerija tiks atklāta ar Mārtiņa Rutkovska personālizstādi „Kino”. Tajā pirmo reizi plašākai auditorijai tiks izrādīta Mārtiņa Rutkovska daiļrade, kuras radīšanā mākslinieks iedvesmu smēlies no komiksu estētikas un asa sižeta mākslas filmu žanra. Izstāde būs skatāma līdz nākamā gada 12. janvārim. Jaunās galerijas un izstādes atklāšana ar šovu 15. decembrī sāksies pulksten 16.00.

* Kalnciema kvartāla galerijā (Kalnciema un Melnsila ielas stūrī, Pārdaugavā) sestdien, 15. decembrī, pulksten 15.00 notiks līdz šim nebijis notikums Latvijas fotomākslā – 29 talantīgu, gan atzītu, gan daudzsološu Latvijas fotogrāfu darbu izsole. Tajā piedāvātos darbus līdz izsoles sākumam ir iespēja aplūkot izstādē „Rādītprieks”. Katrs fotogrāfs izstādījis tikai vienu darbu. Tā kā ideja uzsver vienas fotogrāfijas nozīmi, katrs izsolei piedāvātais darbs tiks izgatavots tikai vienā eksemplārā atšķirībā no parastās mākslas foto tirgus prakses, kad fotogrāfija tiek pavairota 5 - 10 kopiju lielā laidienā. Izsolē visu fotogrāfiju sākumcena būs 29 lati. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv un www.raadiitprieks.lv.

* Izstāžu zālē „Arsenāls” (Torņa ielā 1, Vecrīgā) nākamnedēļ atklās Voldemāra Johansona personālizstādi „Organiskie raksti / Attractors”. Voldemārs Johansons ir renesanses tipa mākslinieks, kurš savā radošajā praksē apvieno interesi par vizualitāti, skaņu un zinātni. Viņš ir arī viens no šobrīd pārliecinošākajiem Latvijas laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, kas guvis ievērību starptautiskā mērogā. Mākslinieka skaņas un gaismas instalācijas, ūdens skulptūras un pat plaknē risinātās kompozīcijas demonstrē izteikti jūtīgu attieksmi pret formu un telpu.

* Latvijas Arhitektūras muzejā (Mazajā Pils ielā 3, Vecrīgā, „Trīs brāļos”) ir skatāma atvērta izstāde arhitektes Lias Astas Knāķes izstāde „Latvenergo”. Kolēģu dēvēta par skaistāko savas paaudzes arhitekti, Lia Asta Knāķe (dz. 1929) radīja vienus no pirmajiem modernajiem pēckara interjeriem. Lietojot tam laikam principiāli jaunus paņēmienus – tīras līnijas, dinamiskas formas – Lia - Asta radīja tēlus kafejnīcām, kuras uz gadu desmitiem kļuva par Rīgas simboliem un publisko seju – „Luna” (1959), „Jaunība” (1960), restorāna „Rīga” valūtas bārs (1962), tautā dēvēts par „Bedri”, arī vasaras kafejnīcu „Pils” (60. gadi) un „Putnu dārzs” (1970) mēbeles.

Taču profesionālajā ziņā interjeri bija tikai pakāpiens, kas veda arhitekti pretī viņas nozīmīgākajam mūža darbam. Lia Asta Knāķe saņēma neticami prestižo piedāvājumu projektēt toreizējo Enerģētiķu namu – tagad katram rīdziniekam pazīstamo „Latvenergo” ēku Pulkveža Brieža ielā. Sīkāk internetā: www.archmuseum.lv .

Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto, EPA/LETA, Ieva Čīka/LETA