Pasaules galam Latvija gatavojusies tikai formāli. Neesam gatavi apokalipsei! VIDEO

Civilās aizsardzības plāns valdībai uz galda noguls tikai pāris stundas pirms katastrofas. Bojātās trauksmes sirēnas pat nav sāktas remontēt, kaut gan tas, ka tās nestrādā, jau ir zināms mēnesi. Pārtikas rezervju nav. Un tās ir tikai dažas neizdarības, ko esam pieļāvuši, bezatbildīgi domājot, ka 21. decembris paies bez lielām problēmām...

Tā vietā, lai raktu bunkurus un iepirktu konservus, Latvijas iedzīvotāji meklēja Ziemassvētku dāvaniņas saviem radiem un draugiem vai vieglprātīgi uzklausīja Latvijas Universitātes pētnieku spriedelējumus, ka pašreiz nekāds pasaules gals nav gaidāms. Tā vietā, lai kaltētu sausiņus priekšā stāvošo likstu pārdzīvošanai, latvieši sapņoja par mielošanos ar torti „Cielaviņa”.

Valsts institūcijas bezatbildīgi līdz pēdējam brīdim novilcinājušas gatavošanos pasaules galam, kas var novest pie tā, ka simtiem un pat tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju nemaz neuzzinās par apokalipses sākšanos un viņiem valsts būs liegusi iespēju savlaicīgi glābties no globālās kataklizmas.

Tikai mēnesi pirms pasaules gala Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izdomāja, ka jāpārbauda trauksmes sirēnu gatavība ārkārtas situācijām. 22. novembrī veiktajā pārbaudē atklājās, ka 18 trauksmes sirēnās atklāti bojājumi. 15 no tām vispār neskanēja. Tas nozīmē, ka Staicelē, Ainažos, Pļaviņās, Mazsalacā, Siguldā, Zilupē, Baložos, Olainē, Dagdā, kā arī vairākās vietās Rīgā, Rēzeknē, Jelgavā un Daugavpilī cilvēki nemaz nenojautīs, ka jāsāk glābties no draudošajām briesmām. Tā vietā, lai mobilizētu visus pieejamos resursus un steidzīgi dienu un nakti bez brīvdienām meistaru brigādes trauksmes izziņošanas sistēmās vēl censtos glābt, kas glābjams, VUGD vienā mierā birokrātiski atrunājas.

„Saistībā ar minēto Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ierosināja atjaunot trauksmes sirēnu darbību, novēršot uzrādītos traucējumus trauksmes sirēnu darbībā (tika nosūtīta vēstule Nodrošinājuma valsts aģentūrai, lai organizētu iepirkuma procedūru trauksmes sirēnu remontam),” četras dienas pirms pasaules gala Kasjauns.lv ziņoja VUGD pārstāve Inga Vetere. Nu jau pavisam skaidrs, ka šīs trauksmes sirēnas 21. decembrī nedarbosies.

Civilās aizsardzības plāns valdībai būs zināms tikai dažas stundas pirms pasaules gala

Vēl dramatiskāka attieksme bija vērojama no Latvijas valdības puses. 4. decembrī Ministru kabinets izdeva rīkojumu „Grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā”. Kurā tika ietverti būtiski precizējumi gadījumiem, kad valsti skar briesmīgas stihijas un avārijas, piemēram, precizēta apziņošanas shēma radiācijas negadījumos vai incidentos; precizēts valsts un reģionālās nozīmes paaugstinātas bīstamības objektu saraksts; precizētas institūcijas, kuras dažādos apdraudējumos sniegs sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību cietušajiem un tamlīdzīgi.

Oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” šos grozījumus publicēja tikai 12. decembrī. Klusas šausmas pārņem, šajā dokumentā lasot teikumu: „Iekšlietu ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto Valsts civilās aizsardzības plānu Valsts kancelejā.” Tas nozīmē, ka tikai dienu pirms pasaules gala valdības mājā uz uzradīsies jauns un precizēts civilās aizsardzības plāns. Laikā, kad katra sekunde ir zelta vērtē, šis ir vairāk nekā noziedzīgs pāridarījums visiem tiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēsies paglābties no vispasaules nedienām. Lieki teikt, ka līdz pasaules galam Latvijas tauta nepaspēs iepazīties ar šo vitāli svarīgo dokumentu. Par tā eksistenci dienas laikā diez vai uzzinās arī pašvaldību civilās aizsardzības štābos. Kā stihiskās nelaimēs glābties pa jaunam, zinās tikai daži izredzētie Iekšlietu ministrijā un Ministru kabinetā. Atkal par vienkāršo tautu aizmirsts...

Nav mums nekādu priekšrakstu, kas nosaka, kā stihisku nelaimju gadījumos ļaudīm piegādāt dzeramo ūdeni, viņus sasildītu, kaut vai ar tām pašām Godmaņa krāsniņām, un kā viņu pasaules gala rezultātā zaudēto īpašumu pasargāt no marodieriem.

Pašreiz spēkā esošie civilās aizsardzības plāni ir derīgi tikai nelielu lokālu nepatikšanu gadījumos, bet ne liela mēroga nelaimju brīžos. Civilās aizsardzības plāni ir izstrādāti katrā pašvaldībā atsevišķi un cilvēku glābšana katrā pašvaldībā notiks, kā nu katra pašvaldība uzskatīs par vajadzīgu un cik tās rocība atļaus. Tā, piemēram, Nils Ušakovs Rīgā var izdomāt, ka dzeramo ūdeni pašvaldības iestādes neizsniegs Sarmītes Ēlertes piekritējiem, bet Uldis Sesks Liepājā izdomāt, ka ārkārtas situācijās pa jauno tramvaja līniju drīkstēs braukt tikai tie, kas vēju pilsētā ir deklarēti, it kā, piemēram, Grobiņu pasaules gals mazāk skartu.

Nav pārtikas rezervju, bumbu patvertņu, gāzmasku…

Latvijas sabiedriskajā televīzijā VUGD pārstāvis Mārtiņš Baltmanis gan pauda, ka valstij ir plāns, kā stihisku nelaimju vai kara gadījumā nodrošināt savus pavalstniekus ar ēdmaņu. Esot pat noteiktas zināmas normas, cik daudz un kas katram valsts iedzīvotājam jāapēd, lai viņš nenomirtu. Kad kataklizma būs sākusies, valsts, lūk, iepirkšot pārtikas devas un tās izdalīs iedzīvotājiem. Cik raiti tas ies, mēs varam tikai iedomāties. Kamēr valdības ārkārtas sēdē spriedīs vai kartupeļu biezeni var nomainīt ar rīsu putru un izsludinās iepirkumu konkursu šoseju remontdarbiem, lai būtu pa kurieni mūsu valstī varētu ievest pārtikas krājumus, lielākā daļa apokalipsē cietušo būs jau aizceļojuši uz viņsauli.

Pie tam nebūs jau arī kur paglābties, jo visas bumbu patvertnes Latvijā ir likvidētas. Padomju laikā būvētie glābšanās bunkuri ir vai nu izpostīti vai arī nodoti privātajiem, kas tur ierīkojuši šautuves, noliktavas vai citas izklaides lietas. Privātīpašniekiem nav arī uzlikts apgrūtinājums, ka apokalipses gadījumā viņiem pazemes telpās obligāti būtu jāielaiž cilvēki, kuriem dzīvība ir dārga. Jāteic, ka gadījumā, ja arī kāds laimes krekliņā dzimis tomēr iekļūst šādā patversmē, viņš tur varot uzturēties ne ilgāk par 48 stundām. Visas komunikācijas un labierīcības tajā ir tik sliktā stāvoklī, ka tās dzīvības funkcijas ilgāk par divām diennaktīm nevar nodrošināt. Tā kā Ziemassvētku priekšvakarā visiem nāksies rāpties ārā no bunkuriem.

Atliek vien minēt, kāpēc glābējs Baltmanis visai latviešu tautai televīzijā paziņoja, ka stihisku kataklizmu gadījumā labāk ir sēdēt mājās un gaidīt turpmākus rīkojumus. Laikam jau tādēļ, ka neviens nav padomājis par to, kur likt Latvijas iedzīvotājus gadījumā, ja viņiem vairs nav kur palikt. Nav pat gāzmasku, ko ekstremālās situācijās izdalīt iedzīvotājiem.

Tik bezatbildīgu noskaņojumu lielā mērā radījusi arī mūsu inteliģence – zinātnieki, kuru destruktīvās rosīšanās kulminācija bija 12. decembrī Latvijas Universitātē rīkotā zinātniskā konference „Pasaules gals - mīts vai realitāte?”. Latvijas zinātnieki tajā vienojās, ka šopiektdien pasaules gala nebūs. Diez vai vajadzētu uzticēties mūsu zinātnieku pareģojumiem. Pirmkārt, kā mēdz teikt, zinātnieki un pētnieki "nav no šīs pasaules", viņi savās zinātniskajās fantāzijās "lido ārpuszemes dimensijās" un ar praktisko dzīvi viņu teiktajam ir maz sakara. Otrkārt, mūsu zinātnei katastrofāli pietrūkst līdzekļu un diez vai mēs nekritiski varam pieņemt viņu apgalvojumus, kuru izvērtēšanai un izmēģinājumu eksperimentiem naudas, pēc visa spriežot, nepietika.

Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks šajā konferencē teica, ka globālā bojāeja ir neizbēgams fakts. Par to liecina tas, ka Saule kļūst aizvien karstāka. Vilks ir pārliecināts, ka pasaules gals notikšot kaut kad pēc viena vai trijiem miljardiem gadu. Tomēr konkrētu datumu viņš atturas prognozēt. Ja jau zinātniekam miljards gadu turp vai šurp tāds nieks vien ir, kurš var būt pārliecināts, ka pasaules gals nenotiks pēc dienas?

Dzīres mēra laikā

Ar neapdomību ir apveltīti arī privātuzņēmēji. Kompānija „Valdo” paziņojusi, ka tā tirgo pārtikas preču komplektu „Pasaules gala pārdzīvošanas paka”, kurā ir iekļauts desmit sērkociņu kastīšu komplekts un desmit pārtikas produkti, tai skaitā rupjais sāls, rīsi, prosa, auzu pārslas, zivju konservi „Heks tomātu mērcē”, skumbrijas fileja eļļā „Rīgas Zelts”, dzeramais ūdens, kā arī cūkas gaļas, zosu gaļas un putna gaļas pastētes.

Viss jau būtu teicami, bet šo komplektu var iegādāties tikai internetā - kolektīvās iepirkšanās atlaižu portālos. Ja ņem vērā, ka, pēc daudzu ieskatiem, pasaules gals iestāsies tad, kad izslēgsies internets, tad pasaules galu pārdzīvojušajiem šis visnotaļ noderīgais komplekts nebūs pieejams.

Arī paši iedzīvotāji ir vieglprātīgi noskaņoti un viņu rīcība neliecina par racionālu domāšanu. Tā vietā, lai sev nodrošinātu izdzīvošanas iespējas, viņi labprātāk vēlas rīkot dzīres mēra laikā ar torti „Cielaviņa”.

Mazumtirdzniecības veikalu tīkla „Maxima” pārstāvis Ivars Andiņš norādījis, ka Latvijas iedzīvotāji drīzai globālai kataklizmai netic, tāpēc arī, piemēram, „Izdzīvošanas komplektam” noteikti nebūtu pieprasījuma. Saskaņā ar „Maxima” novembrī veikto aptauju, produkts, ko salīdzinošais vairākums Latvijas iedzīvotāju vēlētos baudīt tieši pirms pasaules gala, ir torte „Cielaviņa”. „Maxima” pat apsvērusi iespēju pirms pasaules gala pasūtīt lielāku šī produkta daudzumu, nekā parasti tiek pasūtīts.

Savukārt lieltirgotavu tīkli „Rimi” un „Iki” paziņojuši, ka viņi nav domājuši, ka būtu jāpiedāvā kādas īpašas pasaules gala izdzīvošanas pakas cilvēkiem, kuri gatavojas sagatavoties pastardienai.

Tikmēr cilvēkiem, kuri nolēmuši sagaidīt ne tikai 21., bet arī 22. decembri atliek vienīgi ielūkoties VUGD mājaslapā un kaut vai vismaz ņemt vērā tur teikto:

„Iepriekš sagatavojieties iespējamām ārkārtas, nestandarta situācijām. Ieteicams turēt rezervē:

* sērkociņus, sveces, kabatas lukturus, petrolejas lampu;

* radio ar rezerves baterijām;

* gāzes (spirta) plītiņu;

* medicīnisko aptieciņu un nepieciešamās zāles;

* pārtikas rezerves, kuras uzglabājamas ārpus ledusskapja un dzeramo ūdeni un

*skaidru naudu.

Personas dokumentus uzglabājiet visiem ģimenes locekļiem zināmā un pieejamā vietā.”

Jādomā, ka daļa Latvijas iedzīvotāju vismaz šos glābēju ieteikumus ņems par pilnu. Jo starptautiskais televīzijas kanāls „National Geographic” aptaujā konstatējis, ka pasaules galam tic 49% Latvijas iedzīvotāju.

Tomēr ir arī latvieši, kuri brīdinājums par gaidāmo pastardienu laiž gar ausīm. Komentējot aptaujas rezultātus, sabiedrisko attiecību aģentūras „P.R.A.E. sabiedriskās attiecības” direktors Arnis Lapiņš saka: „Vieniem tas ir nopietni, citiem - iespēja paironizēt, iegūt aptaujās dīvainus rezultātus. Cilvēkiem patīk atbildēt uz negaidītiem, interesantiem un drusku absurdiem jautājumiem.”